Lai gan kampaņas “Nepērc svešu!” oficiālā prezentācija būs tikai novembra sākumā, tās videoreklāma jau skatāma televīzijā, un tā vērtēta kā spēcīga, draudīga, uzbrūkoša.
Akcijas mērķis ir aicināt iegādāties Latvijā ražotu pārtiku. Tās veidotāji ir bijušais Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits un uzņēmējs Iršu pagasta zemnieku saimniecības “Zemitāni” īpašnieks Guntis Belēvičs. Radio intervijā Belēvičs skaidroja, ka skarbā leksika nav nejauša, jo videoklipa mērķis ir karš pret ārvalstu produktiem, kurus pārdod mūsu produktu vietā.
Videoklipā tomāti attēloti kā tanki, burkāni — kā karavīri, bet baklažāni — kā lidmašīnas. Šāda armija ik dienu dodas iekarot Latviju, iznīcinot vietējo produktu patēriņu un aizstājot tos ar importētajiem. Šo maigo un viltīgo okupāciju bez tankiem uzbur kampaņas “Nepērc svešu!” veidotāji, rosinot aizdomāties, kā, pērkot svešas preces, kaitējam vietējiem uzņēmējiem un Latvijas valstij kopumā.
Akcijas, kurās aicina pirkt Latvijas ražojumus, nav nekāds jaunums. Kaut arī vietējo ražotāju produkciju atklāti atbalstīt Eiropas Savienībā valsts institūcijām ir aizliegts, nav nevienas valsts, kas šo aizliegumu nemēģinātu apiet. Ir dažādi veidi, kā pašmāju pārtiku daudzināt gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs. Latvijā savulaik šim mērķim tika radīta kvalitatīvas vietējās pārtikas zīme “Zaļā karotīte”. Pēdējos gados tā bija bez valsts balstītas popularizēšanas. No nākamā gada to piešķirs Pārtikas un veterinārais dienests. Taču, kā vēsta “Panorāma”, tam nav naudas, lai šo zīmolu popularizētu. Pirms kāda laika bija arī akcija “Pērc Latvijas preci!”, nu tā apsīkusi.
Patiesībā šādām akcijām jābūt ilgtermiņa, tām nepiedien kampaņas raksturs, jo tas ir pašsaprotami — pērkot ārzemēs ražotu preci, kādu piedāvā arī Latvija, mēs apzogam savu valsti. Daļēji jau esam palikuši sevi zem ārzemnieku tupeles — elektropreču vairs nav, apģērba un apavu ražošana faktiski likvidēta, cukuru arī vairs neražo, palikusi tikai vietējā pārtika. Taču šai akcijai kā medaļai ir arī otra puse. “Es jau labprāt pirktu Latvijas preci, bet Lietuvas krējums ir lētāks,” saka kāda pensionāre, kura lielu daļu pensijas tērē medikamentiem.
“Manuprāt, mēs esam uzbūvējuši izcilu valsts aparātu, mums ir daudz profesionālu ierēdņu. Ja mēs spētu vērst viņu enerģiju tajā virzienā, lai aizstāvētu vietējos ražotājus, — tā būtu lieta,” atzīst Guntis Belēvičs. Jācer vien, ka šīs nav uzņēmēja priekšvēlēšanu aktivitātes.
