Tā ir nelaime, ja televizors ir virtuvē. Man tagad kā tādam musulmanim jāievēro piespiedu ramadans — vakariņas varu paēst tikai pēc pusnakts.
Izabella vakaros skatās starptautisko jauno dziedātāju konkursu “Jaunais vilnis”, un es virtuvē varu ienākt tikai ar norunu, ja klusēju un nevirinu ledusskapja durvis. Viņai mans kritizējošais reālisms krīt uz nerviem. Bet es nevaru mierīgi noskatīties uz tām kārnajām vaska lellēm! Pirmajā vakarā visi tādus sērīgus meldiņus vilka, ka Izabella mirka asarās. Es tik pabrīnījos, cik daudz silikona daža dāma izmantojusi savas fasādes kuplināšanai! Viņiem laikam tur lielāka krīze, tāpēc viss mākslīgi jādara. Nav kā manai Izabellai — viss kuplums dabas dots.
Kad uz skatuves kāpa itālietis, Izabella pat pārstāja elpot un aizrādīja man, ka es par skaļu tusnījot. Jā, pamatīgs vilnis viņai galviņā. Es tik priecājos, ka pēc trim dienām manām ciešanām būs gals, un sāksies mans laimes laiks — olimpiskās spēles.
