Kad māmiņai atkal jāatgriežas darbā, jāizlemj, kam bērnu uzticēt. Mazpilsētās un laukos mazuli bērnudārzā uzņem lielākoties no pusotra vai pat triju gadu vecuma.
Kad māmiņai atkal jāatgriežas darbā, jāizlemj, kam bērnu uzticēt. Mazpilsētās un laukos mazuli bērnudārzā uzņem lielākoties no pusotra vai pat triju gadu vecuma. Ja māmiņa izlemj darbā doties agrāk, bet omītes blakus nav, atliek tikai viens risinājums — auklīte.
Speciālisti uzsver — labāk, ja bērns nokļūst bērnudārzā triju gadu vecumā. No bērna vecuma atkarīgs, kas viņam vajadzīgs — pieskatītāja vai audzinātāja. Līdz trijiem gadiem mazulim ļoti svarīga drošības un stabilitātes izjūta, ko var sniegt tikai uzticams un mīļš cilvēks. No triju gadu vecuma savukārt ļoti būtiska ir socializācija, kad bērni mācās iejusties kolektīvā, saprasties un sadarboties ar citiem. Pavadot dienu kopā ar auklīti, to ir pagrūti apgūt. Arī šo iemeslu dēļ ģimenes lielākoties meklē auklītes bērniem līdz triju gadu vecumam, bet vēlāk mazo iekārto bērnudārzā.
Rīdzinieki var mazuli iekārtot arī privātajā bērnudārzā, tur bērnus uzņem no divu gadu vecuma. Abi risinājumi — aukle vai privātais bērnudārzs — maksā apmēram vienādi. Auklei par vienu darba stundu jāmaksā 50 līdz 80 santīmu, strādājot pilnu darba nedēļu, mēnesī tas būs apmēram simt latu. Maksa par privāto bērnudārzu, kurā iekļauta arī ēdināšana, ir no 90 latiem.
Aptaujājot aizkraukliešu ģimenes un auklītes, noskaidrojām, ka te algot auklīti ir uz pusi lētāk. Par vienu darba stundu auklei maksā 30 santīmu. Ja viņai jāveic arī citi pienākumi, piemēram, jāgatavo vakariņas ģimenei vai jāuzkopj māja, par samaksu vienojas atsevišķi. Lielākoties auklītes dienas gaitā gatavo ēdienu gan sev, gan mazulim, tas ietilpst viņas darba pienākumos.
Kā atrast labu aukli? Vecāki uzticas galvenokārt paziņu ieteikumam, taču nereti laba aukle atrasta arī ar sludinājumu starpniecību. Rīdziniekiem ir vēl kāda izvēle — izmantot firmas pakalpojumus. Tās gan neuzņemas atbildību par auklītes darbu, taču nodrošina, lai kandidātēm būtu sanitārā grāmatiņa, izziņa, ka auklīte nav sodīta, un iepriekšējā darba devēja ieteikums, ja viņa jau iepriekš strādājusi šādu darbu.
Uz darbu ar bērnu
“Mums paveicās. Mazu brītiņu “pačamdījāmies”, aptaujājām paziņas, un viņu ieteiktā auklīte bija mums īsts ieguvums,” atklāj aizkraukliete Viktorija. Viņa atsāka strādāt, kad dēlēnam bija tikai divi mēneši. “Sākumā gan bija sirdsapziņas pārmetumi, bet nevaru atļauties ilgi palikt mājās. Jomā, kurā es strādāju, konkurence ir liela, un pēc pusotra gada pārtraukuma tajā atkal “ielauzties” nebūtu viegli.”
Viktorija atzīst, ka sākums bija grūts. Lai gan viņa strādāja nepilnu slodzi, mazuli vajadzēja barot ar krūti. Visu sarežģīja tas, ka darbavieta ir citā pilsētā. Aukle kopā ar mazo brauca māmiņai līdzi uz darbu, viņi palika blakus ēkā pie paziņām, un Viktorija gāja mazo barot.
Jaunajām neuzticas
Kādu aukli Viktorijas ģimene meklēja? “Negribēju, lai tā būtu jauna meitene, bet gan sieviete manā vecumā — ap gadiem trīsdesmit. Uzskatu, ka auklei bērns jāsaprot, un to labāk spēj sieviete, kurai pašai ir bērni. Problēma ir atrast jauku sievieti šajā vecumā, kura nestrādā, tātad atliek pieņemt darbā pensijas vecuma kundzi. Mūsu auklīte pieskatīja bērnus pazīstamiem cilvēkiem, un viņu ieteikumam uzticējāmies. Neesam vīlušies,” atzīst jaunā sieviete.
Viktorija uzskata, ka auklītei un vecākiem noteikti jābūt vienotiem uzskatiem par to, kā bērns jāaudzina, un jārespektē vecāku viedoklis. “Mums problēmu nav. Vēlmes mēģinu izteikt vēlējuma formā, lai aukle neapvainojas. Par visu ir jāizrunājas. Arī savstarpējai uzticībai jābūt, bez tās nevar veidot attiecības nevienā darbā.”
Viktorija atklāj, ka viņu ģimenē aukli algot visādā ziņā ir izdevīgi, arī materiāli. Vecāki nopelna pietiekami, lai būtu diezgan gan auklītei, gan sev, turklāt darbā var justies mierīgi, jo bērns ir drošībā.
Kādi ir aukles pienākumi šajā ģimenē? “Mazais ir ļoti šiverīgs, un auklītei viņam jāvelta nepārtraukta uzmanība,” saka Viktorija. “Viņa gatavo ēdienu sev un mazulim, taču pārējās mājas rūpes, kamēr mēs ar vīru esam darbā, ir vecāko bērnu pienākums.”
Aukle kūleņo labāk
Aizkraukliete Anete stāsta, ka viņu ģimenei bijis sarežģīti atrast labu auklīti. “Esam ienācēji, radu un paziņu mums šajā pilsētā nebija, tāpēc meklējām auklīti ar sludinājuma palīdzību. Tas bija pirms pāris gadiem, mēneša laikā mūsu mazulim nomainījās trīs auklītes. Vienai nepatikām mēs, citai trūka iemaņu, bet kāda jau pēc pāris dienām sāka izteikt savas piezīmes par to, ka mēs bērnu pārāk lutinām un nepareizi audzinām. Pēc šādām neveiksmēm es izlēmu, ka audzināšu bērnu pati, līdz viņš varēs doties uz bērnudārzu.”
Tagad ģimenē piedzimis otrs mazulis, un atkal tiek meklēta auklīte. “Sludinājumā norādījām, ka viņai jābūt jaunai meitenei, kura varētu bērnu pieskatīt divas trīs reizes nedēļā,” stāsta Anete. “Viņa ar mūsu pusotru gadu veco mazuli lieliski tiek galā. Reizēm klusiņām ienāku istabā un priecājos, cik labi viņiem saskan. Kopā ar mazo rāpot pa grīdu un mest kūleņus viņa prot daudz labāk nekā es!”.
Šis darbs nav viegls — atzīst pašas auklītes. Ne Latvijā, ne citviet pasaulē, kur ģimenes saviem mazuļiem labprāt pieņem par auklēm latvietes. Par izjūtām un pieredzi stāsta dažāda vecuma sievietes, un katrai ir savs iemesls, kāpēc viņa nolēmusi kļūt par aukli.
