(Nobeigums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 9. februāra numurā.)
5. diena: ar plostu pa Dunajecas upi
(Majere — Dunajeca — Lesnica)
40 minūšu brauciena attālumā no Tatranska Lomņicas ir Pjenini nacionālais parks, kurā viena no ievērojamākajām izklaidēm ir brauciens pa Dunajecas upi ar plostu. Izmēģinām arī to. Plostošanas sākumpunkts ir vieta pie upes starp Červeni Klāštoru un Majeri, braucienu ar plostu papildina plostnieka stāstījums par upi, klintīm tās krastos, leģendām un viņu kaimiņiem poļiem. Apkārtējā ainava ir ļoti skaista, un atliek tikai baudīt ar mežiem apaugušās stāvās klinšu nogāzes un upes, kalnu un mežu fantastiski atsvaidzinošo gaisu, kas šķiet pilnīgi kaut kas iepriekš neizjusts un nepiedzīvots. Gaiss, liekas, piepildīts ar apkārtesošās ainavas svaigumu, zaļumu un brīvību. Plosts apstājas pie tūristiem paredzētu namiņu kopuma, un tālāk jādodas kājām aptuveni kilometru līdz krodziņam un tūristu atpūtas vietai, kur stāvvietā var atrast busiņus, kas par četriem eiro aizvizina atpakaļ uz plostošanas sākumpunktu. Vēl viens variants ir doties pāris kilometru tālāk līdz pašam Lesnicas centram, kur ir autobusu pietura, un mēģināt aizbraukt ar vietējo transportu, pie reizes pabaudot vietējo kolorītu, taču mazos ciematos autobusi nekursē bieži, īpaši svētdienā, kad, pajautājot vietējiem, iespējams noskaidrot nākamā autobusa atiešanas laiku. Ja nav iebildumu pret stundas ilguma gājienu, tad no Lesnicas autobusu pieturas vijas pārgājienu taka uz Červeni Klāštoru (apmēram 4,8 km). Starp citu, no Lesnicas uz Červeni Klāštoru ved ļoti ainavisks serpentīna autoceļš, ar ielejās satupušiem idilliska izskata ciematiņiem un kalnu nogāzēm, kas nedaudz atgādina Alpu priekškalnes.
Braukšana ar plostu pa Dunajecu bija pēdējais pieturpunkts Slovākijas Tatru ceļojumam, un pienācis laiks posties mājup. Kā parasti, arī šis piedzīvojums ārpus ikdienas paliks atmiņā kā kalnu atklāsmes un sevis iepazīšanas ceļojums. Kalni ļoti ātri parāda tev visu, kas tevī pašā ir sakrājies, izvelk tavas slēptākās rakstura īpašības, par kurām tu pat varbūt nenojauti. Kalni ievelk sevī, un var gadīties, ka vairs neatlaiž vaļā nekad. Un arī tad, kad esi aizbraucis uz mājām un atkal iegrimis ikdienas darbos, kalni un tur piedzīvotās sajūtas gruzd kaut kur dziļi iekšā un gaida to brīdi, kad atkal acis skatīs mākoņos zūdošās virsotnes, kājas spers soli augšup pa klinšainiem akmeņiem pretī bezgalībai un no sirds dziļumiem atkal uzvirmos prieks par dzīves nesatricināmā skaistuma apjausmu un īpašo mieru, ko spēj sniegt tikai kalnu tuvuma pieskāriens.
***
Vairāk par ceļojumu — valkiira.wordpress.com. ◆
Praktiskā informācija
◆ Ceļojuma periods: 2017. gada 6. — 12. jūnijs.
◆ Veiktais maršruts un attālums ar auto: Jēkabpils—Kauņa—Suvalki—Varšava—Krakova—Tatranska Lomņica (Slovākija) —
2570 km kopā turp un atpakaļ.
Informācijas meklēšana pirms ceļojuma:
◆ pamatinformācija par Augstajiem Tatriem —
http://www.slovak-republic.org/high-tatras/.
◆ Ļoti labs populārāko taku apraksts ar norādēm par taku izstaigāšanas iespējām un detalizēts maršruts par katru no tām —
http://www.slovak-republic.org/hiking/comment-page-1/.
◆ Augsto Tatru reģiona mājaslapa, kur atrodama plaša informācija par Tatru kalnu un apkārtnes piedāvātajām iespējām —
www.regiontatry.sk.
◆ Tie, kuri vēlas, var iegādāties Tatru karti par četriem eiro, kurā ietverta apdrošināšana, brīva pārvietošanās ar vietējo vilcienu starp apdzīvotajām vietām kalnu piekājē, kā arī dažādas atlaides restorānos un baseinos.
