Laikraksta “Staburags” redakcijā saņēmām skrīverieša Roberta Ziemeļa vēstuli, kurā viņš pauž savu viedokli par Skrīveru novada ģerboņa tapšanu un min sevi kā ģerboņa idejas autoru.
1998. gadā Skrīveru pagasta valde izsludināja konkursu par pagasta ģerboni. Arī es nolēmu piedalīties. Ilgi domāju, ar ko Skrīveri ir ievērojami. Beidzot radās ideja par rakstnieku Andreju Upīti un viņa Zaļo zemi. Nolēmu rakstnieku atainot ar zoss rakstāmspalvu un viņa Zaļo zemi ar āboliņa lapiņu. Tā arī izdarīju, kā tas redzams zīmējumos. Konkursā piedalījās vairāki dalībnieki. Konkurss noslēdzās, bet uzvarētājs netika nosaukts. Toreizējais pagasta priekšnieks Pēteris Jansons aizveda zīmējumus uz Rīgu.
Pēc jaunā ģerboņa parādīšanās biju apmierināts, jo manas idejas bija tajā attēlotas. Ģerboņa autora vārds netika nosaukts ne mutiski, ne arī kādā dokumentā, tādēļ visus šos septiņpadsmit gadus neviens skrīverietis to nezināja.
Nupat iznākusi grāmata “Skrīveru stāsti”, kur priekšējā lapā parādīts Skrīveru ģerbonis un tā autors mākslinieks J. Ivanovs, turpat piebilstot, ka mākslinieciskos uzlabojumus veikusi Ilze Lībiete. Es grāmatā neesmu pieminēts, kaut gan ģerbonī attēlotas manas idejas. Kas pateiks, vai šajā rakstā autora nosaukšana ir likumīga? Kam pieder autortiesības?
Cieņā
Roberts Ziemelis
Grāmatā “Skrīveru stāsti” tiešām vēstīts, ka Skrīveru novada ģerbonis apstiprināts 2010. gada 24. septembrī un tā autors norādīts mākslinieks Juris Ivanovs, uzlabojumus veikusi māksliniece Ilze Lībiete. Sudraba zoss spalva, zelta āboliņa lapas simbolizē zaļu zemi un rakstniecību.
“Staburags” sazinājās ar Pēteri Jansonu, kurš tajā laikā bija Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs, un lūdza atcerēties tā laika notikumus.
P. Jansons nenoliedza, ka ģerboņa tapšanā tiešām izmantotas Roberta Ziemeļa un arī Jāzepa Kazimirova iesniegtās idejas. Viņš skaidro, ka tika izsludināts ideju konkurss Skrīveru novada ģerboņa izveidei, tika saņemtas vairākas idejas, ierosinājumi, zīmējumi, taču tas nebija konkurss ar balvām, kurā noteica vienu labāko vai uzvarētāju. Tāpēc neviens par tādu arī netika pasludināts. Idejas, kuras likās piemērotākas ģerboņa veidošanai, tika piedāvātas profesionālam māksliniekam Jurim Ivanovam, kurš ir pieredzējis heraldikā un ir lielākās daļas Latvijas pagastu, pilsētu un novadu ģerboņu autors. Šāda mākslinieka veidotus ģerboņus apstiprināt Heraldikas komisijā ir vieglāk nekā pašu veidotus. Ir arī zināmi noteikumi, kādiem jāatbilst ģerboņiem.
Pēc tam, kad Ziemeļa kungs sāka interesēties, kāpēc viņš nekur nav minēts kā ģerboņa idejas autors, Skrīveru novada pašvaldības mājaslapā papildināta informācija par ģerboni, kur R. Ziemelis ir norādīts kā ģerboņa idejas autors. P. Jansons pauž cerību — ja grāmata “Skrīveru stāsti” tiks izdota atkārtoti, informāciju papildinās arī tajā. ◆
