A. Upīša Skrīveru vidusskola darbojas skolu projektā “Comenius” kopā ar skolām no Čehijas, Rumānijas, Lietuvas, Francijas, Holandes un Spānijas.
A. Upīša Skrīveru vidusskola darbojas skolu projektā “Comenius” kopā ar skolām no Čehijas, Rumānijas, Lietuvas, Francijas, Holandes un Spānijas. Nesen Skrīveru vidusskolas skolotājas Gunta Šustere, Ināra Plakane un šī raksta autore viesojās eksotiskā zemē Kiprā.
Šī zeme mūs patīkami pārsteidza ar viesmīlību, kultūru un attieksmi pret skolotāja profesiju, kuru tur uzskata par prestižu. Nikosijas ģimnāzijas skolēni mūs sagaidīja svinīgā līnijā, un katras valsts pārstāvji īsi pastāstīja par sevi. Pēc tam skolotāji prezentēja paveikto.
Kipras sala ir sarežģītā politiskajā situācijā, jo 1974. gadā to okupēja Turcija. Rezultātā 25 procenti iedzīvotāju pameta savas dzīvesvietas un kļuva par bēgļiem paši savā zemē. Tagad puse salas pieder Turcijai, otra puse — Grieķijai. Sadalīta ir arī galvaspilsēta Nikosija, tā atgādina kādreizējo situāciju Berlīnē. Mums bija iespēja šķērsot robežpunktu un nonākt turku pasaulē, kur valda islams un pavisam citas tradīcijas.
Dzīvojot Larnakā, kura ir lielākā kūrortpilsēta, izjutām Vidusjūras siltumu, gājām pāri interesantam sālsezeram, kura virsmu klāj 5—10 cm bieza sāls kārta. Daudzus gadsimtus sāls bija Kipras eksporta prece, tagad gan tas esot pārāk piesārņots.
Ekskursijas laikā apmeklējām Pafosu — seno Kipras galvaspilsētu, redzējām arheoloģiskajos izrakumos atrakto Mikēnu laikmeta pili ar mozaīkā veidotām grīdām, kas attēlo ainas no grieķu dieva Dionīsa dzīves. Netālu no Pafosas jūrā ir liela klints, pie kuras, kā vēsta senas leģendas, no jūras putām izkāpusi Afrodīte. Šī ir viena no skaistākajām vietām Kiprā. Bijām arī Trodosa kalnos, tā ir augstākā kalnu grēda Kiprā. Kikosas klosterī, kurš uzbūvēts augstu kalnos, aplūkojām senas ikonas.
Šajā mācību gadā plānojam pētīt jūras krastu erozijas problēmas, Baltijas jūras biodaudzveidību un piesārņojuma avotus, lai pavasarī ar draugiem tiktos skolotāju un skolēnu projekta seminārā Rumānijā.
