Latvijas piena ražotāji pieprasa desmit gadu pārejas periodu, lai piensaimniecībā ieviestu Eiropas Savienības ieteiktās dzīvnieku labturības prasības.
Latvijas piena ražotāji pieprasa desmit gadu pārejas periodu, lai piensaimniecībā ieviestu Eiropas Savienības ieteiktās dzīvnieku labturības prasības. Šodien ar šo prasību Ministru kabinetā vēršas Piena ražotāju asociācijas valdes locekle aizkraukliete Ligita Silaraupa.
Pēc Eiropas Savienības rekomendācijas Ministru kabinets apstiprinājis dzīvnieku labturības noteikumus, kuri stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Latvijas piensaimnieki palaban šos noteikumus nav spējīgi pildīt, tāpēc to ieviešanai iesaka noteikt desmit gadu pārejas periodu. Šādu lēmumu viņi piektdien pieņēmuši Cēsīs — Piena ražotāju asociācijas Vidzemes nodaļas saietā, kurā savu viedokli izteica Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Valkas un Aizkraukles rajona piensaimnieki.
Ligita Silaraupa uzskata, ka noteikumu ieviešanai Latvijas zemnieki momentā nav gatavi, jo vajadzīgi lieli līdzekļi, kuru piensaimniekiem nav.
— Lai izpildītu dzīvnieku labturības noteikumus, nepieciešama gandrīz visu lopkopības fermu rekonstrukcija un jaunu fermu celtniecība. Tas nav iespējams, ja valstī nepalielinās lopkopības produkcijas iepirkuma cenu pienam un gaļai neatkarīgi no ganāmpulku lieluma, — saka Ligita Silaraupa.
— Valsts atbalsts šobrīd nodrošina lopkopības produkcijas ražošanu pašreizējā līmenī, bet nepieļauj tālāku attīstību, arī SAPARD līdzekļi nav paredzēti fermu rekonstrukcijai.
Dzīvnieku labturības noteikumi pieprasa, piemēram, teliņus turēt atsevišķi būros, nodrošināt fermā labu ventilāciju un slaukšanu tikai ar elektrību. Diemžēl pēdējos gados elektrība bieži “pazūd”, tāpēc slaukšana ne vienmēr ir mehanizēta.
Latvijas piensaimnieki vadās pēc Eiropas Savienības valstu pieredzes. Piemēram, Dānijā dzīvnieku labturības noteikumi pieprasa, lai atstarpes starp cūku fermas grīdas betona plāksnēm būtu 18 milimetru, nevis 20 — kā līdz šim. Lai cūku kompleksos grīdas plāksnes nomainītu atbilstoši ES prasībām, dāņi tūlīt pieprasījuši desmit gadu pārejas periodu.
— Latvija nezin kāpēc Eiropas Savienības prasības pieņem bez iebildumiem. Neesam tik bagāti, lai tūlīt rekonstruētu vecās vai uzbūvētu jaunas kūtis, — uzskata Silaraupas kundze.
Piena ražotāju asociācijas vēstulē Ministru prezidentam un zemkopības ministram piensaimnieki pieprasa arī Latvijai dzīvnieku labturības noteikumu ieviešanai noteikt pārejas laiku — desmit gadu, sākot no 2002. gada 1. janvāra. Vēl piensaimnieki pieprasa valsts finansējumu gan fermu rekonstrukcijai, gan jaunu celtniecībai.
