Atzīmējot Neretas luterāņu baznīcas 420. jubileju, ļaudis pulcējās uz svētku dievkalpojumu, pēc kura baznīcas dārzā tradicionāli ciemiņus gaidīja cienasts. Baznīcas tornī svētku dienā atklāja izstādi “Trīsdesmit astoņi, komats, septiņi”, turklāt ikviens varēja piedalīties kopīgas gleznas radīšanā, kas pēc vairākiem gadiem būs kļuvusi par liecinieci šai svētku dienai.
Gaismas pietiek
ikvienam
Svētku reizē uz vietu, kurai ikdienā staigājam garām, ir iespēja palūkoties no cita redzespunkta, ieraudzīt to jaunā gaismā un apbrīnot, cik skaista un cēla var būt vienkāršība, ja tai pieliek saulespuķu un gladiolu ziedus un kroņlukturos iededz sveces. Saulainajā vasaras dienā baznīcu tie pielej ar gaismu, lai tās pietiktu ikvienam.
Svinīgajā dievkalpojumā piedalījās ne tikai Neretas luterāņu draudzes mācītājs, baznīcas dvēsele jau daudzus gadus Aldis Pavlovičs, bet arī Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe, mācītāji Juris Rubenis, Klauss Urbans no Vācijas un Aleksandrs Ivanovs no Mazzalves draudzes.
Ar muzikālu priekšnesumu dievkalpojumu papildināja flautiste Smaida Ščerbicka, soliste Agnese Levinska koncertmeistares Ligitas Tuntules vadībā. Ērģeles, kā ierasts, spēlēja Sandra Andersone, kura kopš pagājušā gada rudens ir arī Neretas luterāņu draudzes priekšniece.
Pašvaldība gadus pārvērš naudā
Neretas luterāņu baznīcas mācītājs Aldis Pavlovičs saņēma apsveikumus: Neretas novada pašvaldība baznīcai uzdāvināja simbolisku naudassummu — 420 latu, tikpat, cik tai gadu. Sveicēju vidū bija arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas pārstāvji, baznīcas tuvākie kaimiņi — veikala un kafejnīcas “Falko 2” īpašnieki, Neretas pagasta kultūras nama darbinieki, apkārtējo draudžu ļaudis un neretieši. Ar muzikālu priekšnesumu draudzi sveica mācītājs Klauss Urbans ar ģimeni, dziedot gan vācu, gan latviešu valodā.
Aldis Pavlovičs pateicās draudzes ļaudīm, kuri arvien iesaistās baznīcas dzīvē, un pa vasarīgu ziedu pušķim sniedza visu mācītāju kundzēm, kuras patiesībā ir “drošais cietoksnis”, bez kā kalpošana baznīcā nav iedomājama. Ziedi tika arī ilggadējā Neretas luterāņu baznīcas mācītāja Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Artūra Kaminska atraitnei, kura piedalījās svētkos. Kaminskim piemiņas plāksni baznīcas dārzā atklāja pirms pieciem gadiem — dievnama 415. jubilejā.
“Piepildīsim šo mirkli ar prieku!” aicinot sanākušos uz cienastu baznīcas dārzā un izstādes atklāšanu, sacīja Aldis Pavlovičs.
Uzdrīkstēšanās būt atvērtam
Mācītājs Juris Rubenis ļaudis uzrunāja no kanceles, stāstot, kas ir ticība un kā mūsdienu pasaulē cilvēkam atrast ceļu pie Jēzus: “Ticība ir uzdrīkstēšanās vienmēr būt atvērtam. Ja mēs vēlamies izaugsmi jebkurā dzīves jomā, to varam iegūt pārvērtību ceļā, uzticoties cilvēkiem un vienmēr esot atvērtiem jaunajam. Dzīvē veidojas daudz situāciju, kad esam noslēgušies, daudz ko neredzam, arvien meklējot, izejam loku lokus un pēc gadiem atkal nonākam tajā pašā vietā. Būt atvērtam — tas reizē ir tik vienkārši un arī sarežģīti. Nevajag baidīties no tā, ka baznīca uzsver: cilvēks ir grēcinieks, aicina sūdzēt grēkus. Baznīca atklāj arī visu labo, kas ir cilvēkā, un tas ir ļoti svarīgi: pamanīt otrā labo, ticēt tam, jo mūsos katrā ir pasaules gaisma, tikai tās varētu būt arvien vairāk, ja mūsos vieta būs arī Jēzum. Vai mēs viens otru mīlam tāpēc, ka esam iemācījušies runāt skaistiem teikumiem no grāmatas vai mākslīgi iedresējuši kādu uzvedības normu? Cilvēku skaistu padara tas, ja viņā atspīd Kristus, jo tad mēs redzam ne tikai pievilcīgu cilvēku, bet arī Kristu.”
Sirdis ir mūsu seifi
Savukārt dievkalpojuma beigās baznīcā sanākušos uzrunāja bīskaps Einārs Alpe. Viņš pauda prieku par to, ka te, Latvijas laukos, ir izdevies līdz mūsdienām saglabāt šo dievnamu, vietu, kas mūs iedvesmo, ka te joprojām rosās brīnišķīgi cilvēki, lieli entuziasti. Bīskaps jautāja: “Vai kāds no klātesošajiem piedalījās pirmajā dievkalpojumā pirms 420 gadiem? Nē? Protams, ka nē, jo tas nebija mūsu laiks. Šis laiks ir mūsu, un katrs mirklis ir jāpiepilda ar prieku un mīlestību. Mūsdienās cilvēki domā, ka, ieslēdzot seifā naudu vai dārglietas, ir noglabājuši savus lielākos dārgumus, ka tie ir drošībā. Tas ir aplami. Mūsu lielākais dārgums ir krūtīs: sirdis ir mūsu seifi, kuru vērtību mēra mīlestībā.”
Svētki turpinājās baznīcas dārzā, kur tradicionāli bija sarūpēti svētku kliņģeri, bet baznīcas tornī, kurš ir 38,67 metrus augsts, atklāja izstādi “Trīsdesmit astoņi, komats, septiņi”. Izstādes iniciators ir Aldis Pavlovičs ar kundzi Ditu, kura ir arī svētdienas skolas skolotāja, taču tās tapšanā piedalījušies draudzes ļaudis, skolēni un citi neretieši. Izstādē apskatāmas dievnama fotogrāfijas, jauniešu literārie darbi, kas tapuši baznīcas tornī, gleznas un vēl daudz interesantu lietu. Neretieši un tie, kuri šovasar grasās doties cauri Neretai, izstādi baznīcas tornī, ja laikus sarunās, varēs apskatīt līdz augusta beigām.
