Aizkrauklietis Kristaps Bite policista profesiju izvēlējies pirms trim gadiem. Ieguvis atbilstošu izglītību un leitnanta dienesta pakāpi. Aizkraukles iecirknī strādā trīs mēnešus, taču jau ir kolēģu un cilvēku, kuri policijā meklē palīdzību, ievērots.
Izvēlas starp policiju un armiju
— Esmu vietējais, — sākot sarunu, saka gados vēl jaunais puisis. — Man bija divi sapņi — strādāt policijā vai dienēt bruņotajos spēkos. Izvēlējos policista profesiju, jo tā ir iespēja ikdienā palīdzēt cilvēkiem, kuri nokļuvuši grūtā situācijā. Dienot armijā, šādu iespēju nav tik daudz.
Iestājos Valsts policijas koledžā un nu esmu policijas leitnants. Ikdienā strādāju kā iecirkņa inspektors. Vēl studējot biju pārsteigts, cik daudz jāiemācās, lai varētu kļūt par policistu. Arī tagad daudz jāapgūst — vairāk gan praktiskā darba iemaņas, jo skolā jau iemāca tikai pamatprincipus, bet profesionālos knifiņus ierāda pieredzējušie kolēģi. No viņiem varu ļoti daudz mācīties.
Jābūt labam
psihologam
Policistam ne tikai jāzina likumi un jāuztur laba fiziskā forma, viņam jābūt arī labām psihologa iemaņām. Bieži jādodas uz ģimenes konfliktiem. Populārākie strīdu iemesli — pār mēru lietots alkohols un neiecietība. Cilvēkiem klājas grūti, nav iespēju atrast darbu, līdz ar to rodas neapmierinātība vienam ar otru. Sākas strīdi, kas nereti pāraug vardarbībā, lietā liek ne tikai dūres, bet arī priekšmetus, kas trāpās pa rokai. Jācenšas izrunāties ar ķildniekiem, jāpalīdz atrast vismaz pagaidu risinājums. Protams, ir arī situācijas, kad vārdi vairs nepalīdz un ķildu var izbeigt tikai ar spēku. Pie ieroča gan nav nācies ķerties, un tas ir labi, jo ierocis ir pēdējais “arguments”, kad vārdi un citi paņēmieni vairs nepalīdz.
Gandarījums —
pabeigta lieta
Vislielāko gandarījumu sniedz brīži, kad izdodas palīdzēt cilvēkam, kurš vērsies pēc palīdzības — notvert vai apturēt pāridarītāju, palīdzēt atrast nozagto. Iecirkņu inspektori ir vieni no pirmajiem, ar kuriem nākas tikties cilvēkiem, meklējot palīdzību policijā. Gribas, lai viņiem par mums būtu pēc iespējas labāks priekšstats, jo pēdējos gados policijas prestižs ir cietis. Tomēr, ja ļoti cenšas, to ar laiku var vērst par labu.
Brīvdienās uz
mežu
No darba brīvajā laikā patīk doties uz mežu — paskriet. Kopā ar paziņām kādreiz darbojos jaunsardzē, vēlāk — zemessardzē. Tagad kopīgi trenējamies ar pieticīgiem līdzekļiem izdzīvot dabā, apgūstam alpīnistu iemaņas. Klinšu gan Latvijā nav, tomēr ir pamestu māju drupas, kas lieti noder. Kad uzsnigs, vairākas dienas plānojam pavadīt mežā. Šādi treniņi nostiprina gribasspēku un dod arī fizisko rūdījumu. Nedaudz interesē arī makšķerēšana, taču šim vaļaspriekam vajag samērā daudz brīva laika. Patīk arī remontēt tehniku. Savu automašīnu mēģinu labot pats — tāpat kā mans tēvs.
