(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 23. jūlija numurā.)
Gana aitas un pielabina zirgus
Vai Jaunzēlande atbilda iepriekš radītajam priekšstatam par to? Aldona ar Kristīni atzīst, ka iespaidi pat pārspēja cerēto. Nereti ir tā, ka, skatoties fotogrāfijas, klātienē redzētais šķiet bālāks, bet šajā gadījumā viss bija otrādi. Fotogrāfijās pat nevarēja ietvert visu šīs valsts skaistumu.
— Vide un cilvēki bija tik atvērti, un visapkārt liela drošības sajūta. Iespējams, tāpēc, ka šo zemi nav plosījuši kari, un arī klimats tur ir mērens — nav ne ļoti karsts, ne auksts. Tur nemīt bīstami dzīvnieki vai rāpuļi. Jaunzēlandieši mums šķita ļoti līdzsvaroti, kuri dzīvo saskaņā ar dabu bez vēlmes dzīties pēc lielas attīstības, — saka Aldona.
Ceļojot pa Jaunzēlandi, meitenes galvenokārt dzīvojušas jauniešu hosteļos, kas ir salīdzinoši lēti. Jaunzēlandē populāra ir arī iespēja pastrādāt pāris stundu dienā pie kāda apmaiņā pret ēdienu un pajumti. Tādējādi jaunietes strādājušas hosteļos, sveču fabrikā, pie vīndara, pie sievietes, kura pieradina savvaļas zirgus, un ganījušas aitas. Tas arī deva iespēju iepazīt dažādus cilvēkus un maksimāli ietaupīt līdzekļus.
Naktsmājas — fotogrāfa studijā
Nebija vēlēšanās palikt Jaunzēlandē? Jaunietes mirkli ietur pauzi, bet Kristīne atbild, ka tomēr bija jau noilgojušās pēc mājām. Cilvēkam jābūt vietai, kur jūties pa īstam piederīgs un vari izteikties savā valodā. Tomēr uz Latviju viņas vēl nesteidzās, jo nolēma pabeigt ceļojumu apkārt pasaulei. Vienu brīdi domājušas par Dienvidameriku, bet sapratušas, ka divām meitenēm, kuras neceļo pa ierastajām tūrisma vietām, ar ierobežotiem līdzekļiem šis kontinents varētu būt pārāk nedrošs.
Amerikas apskati viņas sāka ar Losandželosu, kur pavadīja pāris dienu, dzīvojot pie kāda fotogrāfa viņa studijā. Tad brauca uz Sanfrancisko un tālāk uz Josemitu nacionālo parku, kas ir ļoti skaists. Apskatītas arī citas populārākās valsts vietas, tostarp Lasvegasa, Florida, Zaionas, Lielā kanjona un Braisa kanjona nacionālie parki un Kīvestas sala, kas ir 150 kilometru no Kubas.
Nesatraucas par ikdienu
Vai nav bīstami ceļot divām jaunām meitenēm? Viņas atbild, ka gan Āzijā, gan Jaunzēlandē jutušās droši. Neomulīgu sajūtu piedzīvojušas vienīgi Amerikā, Losandželosā. Bijušas reālas bailes no cilvēkiem, tāpēc pat mainījušas ieplānoto maršrutu. Kā to visu uztvēra ģimene? Kristīne atzīst, ka vecāki visvairāk uztraucās, kad viņas uzturējušās Āzijā, bet Aldonas ģimenei sākusies panikas lēkme, kad viņas paziņojušas par vēlmi doties ar īrētu automašīnu pa tuksnesi cauri Amerikai. Tomēr viss atrisinājies tā, ka abām pusēm nevajadzēja lieki satraukties. Ja ir vēlme ceļot, nevis būt vienkārši tūristam, tad pašam jābūt atvērtam un gatavam nepieredzētām situācijām. Tad risinājums vienmēr rodas.
— Ar laiku pieradām pie situācijas, ka laukā jau satumst un mēs vēl nezinām, kur nakšņosim. Tas vairs nesatrauca, jo viss tāpat kaut kā atrisināsies un viss ir izdarāms, — stāsta Kristīne un Aldona.
***
Pagaidām abas ceļotājas plāno pavadīt laiku Latvijā. Pēc katra brauciena ar it kā jaunu skatu var uzlūkot mūsu valsti. Tagad gan viņas krasāk izjūt, cik īsas ir Latvijas vasaras, kas jūtams arī cilvēkos.
Tomēr viņas joprojām seko līdzi citu ceļotāju blogiem, un ik pa laikam prātā iezogas doma, ka gribētu atkal kaut kur doties. Pēc Jaunzēlandes gan visi galamērķi šķiet ļoti tuvu… Šobrīd interesi raisa Kanāda, kur jaunieši var iegūt strādājošo vīzu, tā ir angliski runājoša valsts, un tās klimats šķiet tāds ziemeļnieciski jaunzēlandisks. Tā ka viss vēl priekšā. ◆
