Dzimtā Kurmenes puse ļaudis iedvesmo. Par to liecina arī Annas Grises—Grundmanes aizraušanās, no profesionālas dziedātājas pēkšņi kļūstot par mākslinieci.
Dzimtā Kurmenes puse ļaudis iedvesmo. Par to liecina arī Annas Grises—Grundmanes aizraušanās, no profesionālas dziedātājas pēkšņi kļūstot par mākslinieci.
No Kurmenes puses viņas dzīvesceļš ved uz Rīgu, kur viņa beidz Rīgas lietišķās mākslas skolas dekoratīvās tēlniecības nodaļu. Lai gan tagad Annas kundze atzīst, ka “tā ir visbrīnišķīgākā skola”, tobrīd viņa izvēlas vienu no savām lielajām mīlestībām — mūziku. Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā viņa iegūst koncertdziedātājas — pedagoģes diplomu un no 1968. gada desmit gadu Filharmonijā ir Akadēmiskā kora soliste. Vēlāk viņa māca jaunos talantus Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Jāaudzina divi bērni, un otram priekam — gleznošanai — laika neatliek.
Pirms 11 gadiem, aizejot pensijā, Annas kundze atgriežas tēva mājās Kurmenes pagastā, un te gluži netīšām lemts piepildīt arī otru savu mīlestību. Dārzā uzzied skaista dālija, un skumjās, ka zieds drīz novītīs, Annas kundze nolemj to iemūžināt gleznā. Vēlāk top arvien jauni darbi ne tikai ar ziediem, kuri ir viņas mīļākais attēlošanas objekts, bet arī dabasskati. “Man patīk sagādāt prieku cilvēkiem,” saka profesionālā dziedātāja. Tāpēc viņa savas gleznas pārdod un arī dāvina citiem, nevis veido kolekciju. Šogad Pēterdienā Kurmenes klubā iekārtota jau trešā Annas Grises — Grundmanes gleznu izstāde.
“Dziedu baznīcas korī, arī solo uzdziedu, kaut man jau 67!” atklāj enerģiskā kundze. “Man Pēterdiena ir arī ticības svētki. Atmiņā vēl bērnības gadi, kad pati kaisīju puķes šo svētku gājienā baznīcā. Māte mani mazu veda uz baznīcu, un Ziemassvētku dziesmas man tik ļoti patika, ka gribēju dziedāt arī pati.
