— Varbūt kādam vajag suni? — Tā īsi varētu atstāstīt kādas aizkrauklietes zvanu redakcijai. Labu cilvēku palīdzība ļoti vajadzīga suņiem, kuri pamesti klīst pilsētā.
— Varbūt kādam vajag suni? — Tā īsi varētu atstāstīt kādas aizkrauklietes zvanu redakcijai. Labu cilvēku palīdzība ļoti vajadzīga suņiem, kuri pamesti klīst pilsētā.
Satrauktā sieviete stāsta, ka kucīti, kura varētu būt vācu aitu un Kaukāza aitu suņa sugas krustojuma, saimnieki izdzinuši no mājām. Viņa apbērnojusies pamestajā jaunbūvē “Purvciemā”. Triju bērnu pavadīta, kucīte jau vairāk nekā mēnesi klīst pilsētā, meklējot ēdienu savai kuplajai saimei. Nesmādē atkritumu izgāztuves, bieži žēlās suņa acis lūdzoši raugās garāmgājējos — varbūt kāds apžēlosies un iedos ko ēdamu?
Apmēram četrus mēnešus vecie pamestie “vilcēni” ir mierīgas dabas, nevienam pāri nedara un nāk klāt cilvēkiem, kuri baro. Pamesti, nevienam nevajadzīgi, viņi bariņā klimst pilsētā.
“Tuvojas ziema, viņi būs pagalam,” satraucas aizkraukliete, kuras balsī jūtas patiesa līdzjūtība. “Ja pašai suņa nebūtu, nudien paņemtu sev. Viņi ir tik glīti! Varbūt kādam lauku cilvēkam vajag suni? Lūdzu, apžēlojieties par nabaga radībiņām!”.
Sieviete piebilda, ka visbiežāk suņi klīst pie veikala “Kukulītis” un autobusa pieturas Lāčplēša ielā 25.
