Ministru kabinets atbalstīja koncepciju par maršruta Rīgas HES—Jaunjelgava—Aizkraukle—Jēkabpils attīstību 2007. — 2013. gadam, kopējās programmas izmaksas paredzot 48,2 miljonu latu apmērā.
Ministru kabinets atbalstīja koncepciju par maršruta Rīgas HES—Jaunjelgava—Aizkraukle—Jēkabpils attīstību 2007. — 2013. gadam, kopējās programmas izmaksas paredzot 48,2 miljonu latu apmērā.
Lai nodrošinātu maršruta Rīgas HES—Jēkabpils vienotu funkcionēšanu un izveidotu to pievilcīgu autobraucējiem, paredzēts izbūvēt Jaunjelgavas apvedceļu, rekonstruēt autoceļu Aizkraukle—Jēkabpils, izbūvējot jaunu asfalta segu, rekonstruēt Dolomīta ielu Jēkabpilī, izbūvējot Aizkraukles—Jēkabpils ceļa savienojumu ar Jēkabpils—Neretas ceļu, lai apietu Jēkabpils centrālo daļu, kā arī rekonstruēt autoceļa Rīgas HES—Jaunjelgava posmu no Birzgales pagrieziena līdz Enkurniekiem.
Šī maršruta rekonstrukcijas izmaksas aprēķinātas 37,8 miljonu latu apjomā.
Tāpat tiks atjaunota agrāk izbūvētā, taču nolietotā asfaltētā sega ceļa posmos Daugmale—Ķegums, Jaunjelgavas apvedceļš—Aizkraukles pagrieziens un Daugavas stacija—Jēkabpils.
Kopējās nepieciešamās atjaunošanas izmaksas šajā maršrutā ir 10,4 miljoni latu.
Satiksmes ministrija saņēmusi sūdzības no Aizkraukles rajona Seces, Staburaga pagasta un Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta par valsts 1. šķiras autoceļa Aizkraukle—Jēkabpils 33,4 kilometrus garā grantētā posma Aizkraukles pagrieziens—Jēkabpils rajona robeža—Daugavas stacija seguma neapmierinošo situāciju, jo šis autoceļa posms pavasaros un rudeņos ir grūti izbraucams pat vieglajam transportam. Apgrūtināta ir pārtikas preču pievešana, medicīnas un citu neatliekamo pakalpojumu sniegšana šo pagastu teritorijām.
Ar lūgumu veikt šī posma tūlītēju rekonstrukciju Satiksmes ministrijā vērsusies arī Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome, Zemgales attīstības aģentūra un Saeimas deputāti.
Šie autoceļi neatbilst valsts galvenā autoceļa statusam, tomēr to sakārtošana ir svarīga Sēlijas reģiona attīstībai un valsts galvenā autoceļa Rīga—Daugavpils atslogošanai posmā līdz Jēkabpilij.
Valsts autoceļu kopšanai, tostarp atjaunošanai, piešķirtais finansējums pēdējo 15 gadu laikā ir bijis ievērojami mazāks par normatīvi nepieciešamo, un autoceļu situācija, vērtējot kopumā, gadu no gada kļūst arvien sliktāka, un pieaug sabiedrības — autobraucēju, nodokļu maksātāju, pašvaldību — neapmierinātība.
Šo situāciju 2005. gadā izvērtēja valdība, un pēc tās iniciatīvas Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par autoceļiem”, kas, sākot ar 2007. gadu, ļāvuši ievērojami palielināt autoceļu kopšanas un atjaunošanas finansējumu.
Kaut arī paredzēts finansējuma pieaugums, iepriekšējos gados nolietoto valsts autoceļu tīklu būs iespējams atjaunot pakāpeniski, jo 2005. gada cenās aprēķinātais “parāds” autoceļiem pārsniedz 3,55 miljardus latu, bet valsts autoceļu finansējuma prognoze laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam ļaus novirzīt valsts autoceļiem tikai 1,29 miljardus latu.
Pieskaitot šiem prognozētajiem līdzekļiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda iegūstamo finansējumu autoceļiem — 218 miljonu latu un 267 miljonus latu — un atņemot ikdienas kopšanas tēriņus 455 miljonu latu apjomā, redzams, ka plānošanas periodā līdz 2013. gadam Satiksmes ministrijai paredzētie līdzekļi autoceļu sakārtošanai vēl arvien būs nepietiekami.
