No maija līdz oktobrim piena ganāmpulku īpašnieki un piena pārstrādātāji saņem subsīdijas, ko valdība piešķīrusi piena nozares stabilizācijai.
No maija līdz oktobrim piena ganāmpulku īpašnieki un piena pārstrādātāji saņem subsīdijas, ko valdība piešķīrusi piena nozares stabilizācijai. Govju īpašniekiem paredzēti pieci lati, bet pārstrādātājiem — desmit latu par tonnu piena.
Piena nozares stabilizācijai bija atvēlēti 2,9 miljoni latu, no kuriem pārstrādātājiem paredzēts viens miljons, pārējais — piena ražotājiem. Subsīdijas var saņemt tikai par pirmās un augstākās šķiras pienu.
Viena dokumenta dēļ jābrauc divreiz
Subsīdiju saņemšanai par nodoto pienu pieteikušies aptuveni divsimt govju ganāmpulku īpašnieku no Aizkraukles rajona. Vietējā lauku atbalsta dienesta nodaļā jāiesniedz pieteikums un valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu nomaksu. Taču tieši šī dokumenta dēļ zemniekiem radušās nelielas grūtības, jo izziņu nevar saņemt uzreiz, bet divu dienu laikā. Tas nozīmē, ka govju īpašniekam vienreiz jāatbrauc uz Aizkraukli, lai izziņu pieprasītu, otrreiz — lai to saņemtu un iesniegtu lauku atbalsta dienestā.
Var izmantot internetu
Zemnieki jautā, vai izziņu nevar pieprasīt pa tālruni? Atbild Valsts ieņēmumu dienesta Aizkraukles rajona nodaļas darbiniece Agrita Orule:
— Ja klientu ir maz, varam izziņu sagatavot vienā dienā. Taču cilvēki bieži visu atliek uz pēdējo brīdi. Kad tuvojas dokumentu iesniegšanas termiņa beigas, daudzi pieprasa šīs izziņas. Tā kā cilvēku ir daudz, dokumentus varam sagatavot divu dienu laikā. Pa tālruni ziņas nepieņemam, taču zemnieki, kuriem pieejams internets, pieprasījumu šīs un arī citu izziņu saņemšanai var sūtīt elektroniski. Adrese: pieprasijumi@aizk.vid.gov.lv
Par mazajiem nedomā
Piena ganāmpulku īpašnieki atzīst, ka piešķirtais valsts atbalsts domāts tikai lielajiem piena ražotājiem. Zemnieks, kuram ir dažas govis, gadā nodod ap desmit tonnu piena. Tas nozīmē, ka gadā viņš var saņemt 50 latu, bet, izdalot uz mēnešiem, jau nekas nesanāk. Valsts atbalsts paredzēts nevis gadam, bet laika posmam no maija līdz oktobrim.
Arī ne visi piena pārstrādātāji var pretendēt uz nozares stabilizācijas subsīdijām. No pārstrādātājiem subsīdijas var saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri augstākās un pirmās šķiras pienu iepērk par deviņiem un vairāk santīmiem par litru. Tie, kuri maksā mazāk, uz valsts atbalstu pretendēt nevar.
Cenu diktē rīdzinieki
Viens no tādiem uzņēmumiem ir firma “Aizkraukles piens”. Lielāko daļu iepirktā piena uzņēmums pārdod Rīgas piena kombinātam, tikai trešo daļu pārstrādā un pārdod paši. Taču Rīgas piena kombināts par pienu Aizkraukles pienotavai maksā astoņus santīmus, līdz ar to aizkrauklieši pienu pērk par vēl zemāku cenu. Tikai lielā uzņēmuma diktētās cenas dēļ aizkrauklieši subsīdijas saņemt nevar.
Aizkraukles pienotavas direktors Meikuls Uzulniks subsīdiju piešķiršanas kārtību uzskata par visai negodīgu: “Domāju, ka valsts atbalstu varētu saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri par piena litru godīgi maksā deviņus un vairāk santīmus, nevis šo summu uzrāda kā vidējo. Var jau no lielākajiem piegādātājiem iepirkt pa 10—13 santīmiem, mazākajiem — 7—8, un iznāk liela vidējā cena — 9 santīmi.”
Pirmā nauda jau saņemta
Pirmo atbalstu no valsts par maijā pārstrādāto pienu jau saņēmusi Neretas piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība. Uzņēmumā vidējā cena, ko maksā par pienu, ir noteiktie deviņi santīmi, par augstākās šķiras pienu — pat vairāk. Valsts atbalstam piena nozares stabilizācijai pieteikusies arī daudznozaru kompānija “Daugava”. Vairāk nekā 90 procentu iepirktā piena ir pirmās un augstākās šķiras, par ko pārstrādātājs maksā desmit un vairāk santīmu.
