No nākamā gada 1. janvāra piena pārstrādes uzņēmumiem varēs nodot tikai tādu pienu, kura kvalitāte atbildīs Ministru kabineta pieņemtajiem piena un tā produktu aprites noteikumiem.
No nākamā gada 1. janvāra piena pārstrādes uzņēmumiem varēs nodot tikai tādu pienu, kura kvalitāte atbildīs Ministru kabineta pieņemtajiem piena un tā produktu aprites noteikumiem.
Jaunie nosacījumi bija zināmi
Saskaņā ar šiem noteikumiem mikroorganismu skaits piena pārstrādes uzņēmumam nododamajā pienā nedrīkstēs būt lielāks par 100 tūkstošiem, bet somatisko šūnu — ne vairāk par 400 tūkstošiem. Šīs prasības zemniekiem zināmas jau vairākus gadus. Pēdējo gadu laikā arvien augstākas kvalitātes prasības piegādātājiem izvirza arī piena pircēji, tāpēc daudzi lopkopji piena ieguvi jau paspējuši sakārtot tā, lai izpildītu jaunos nosacījumus.
Ja piens šobrīd atbilst prasībām, saimniecība var droši strādāt tālāk ar to pašu aprīkojumu un nodrošinājumu, kāds bijis līdz šim. Taču, ja par piena kvalitāti ir šaubas, pienu labāk nenodot.
Cildina saimnieci
Bebrēnietes Sandras Caunītes piemājas saimniecībā ir četras slaucamas govis. Līdz šim saimniece govis slauca ar rokām un spēja nodrošināt labu piena kvalitāti. Tāpēc jaunās piena kvalitātes prasības Caunītes kundzi nebiedē. Taču, lai vēl vairāk uzlabotu piena kvalitāti, šobrīd remontē kūti, iegādāts piena dzesētājs, būs arī slaukšanas aparāts. Tas paveikts par līdzekļiem, kuri piešķirti pusnaturālās saimniecības pilnveidošanai.
Sandra Caunīte pienu nodod Rīgas piena kombinātam un par litru piena šobrīd saņem 12 santīmu. Taču pēc saimniecības labiekārtošanas uzņēmums sola maksāt 18 santīmu. Pirms diviem gadiem Caunītes kundze no Rīgas piena kombināta saņēma cildinājuma rakstu par ļoti labu pienu, un nu bebrēniete turpina attīstīt savu saimniecību. Katru nākamo gadu ganāmpulku plānots palielināt par vienu, divām govīm, kuras izaudzētas no savas saimniecības telītēm.
Nav dzesētāja
Ar rokām govis slauc arī Kurmenes pagasta “Zālītēs”, kur saimnieko Mašinsku ģimene. “Kaut arī piena iegūšanā un pirmapstrādē neizmantojam iekārtas, jau vairākus gadus Bauskas piena kombinātam nododam augstākās šķiras pienu. Tāpēc jaunās piena kvalitātes prasības mūs neuztrauc,” stāsta kurmenietis.
Galvenā Mašinsku ģimenes rūpe ir veterināro prasību izpilde, jo “Zālītēs” nav ne piena dzesētāja, ne tā sauktās piena mājas. “Par šīm lietām ziemā būs jādomā. Nākotnē, lai cik labu pienu iegūsim, ja lopu novietne un piena pirmapstrādes telpa neatbildīs visām veterinārajām prasībām, mums var neļaut pienu nodot,” domā Ilgonis Mašinskis. Saimniecību pilnveidot Mašinsku ģimene plāno par Eiropas Savienības naudu, to viņi saņem kā saimniecība, kurā strādā ar videi draudzīgām metodēm.
Jāremontē kūts
Iršu pagasta “Pamatos” ir 30 slaucamu govju, saimniecībā ir gan slaukšanas aparāti, gan dzesēšanas iekārta. Taču, lai piena kvalitāte atbilstu jaunajām prasībām, tā vēl jāuzlabo. Lai to paveiktu, jāremontē kūts un piena pirmapstrādes telpas, jāpērk arī lielāks dzesētājs. Līdzekļus plānots iegūt, rakstot projektu standartu sasniegšanai piena lopkopības saimniecībā.
“Pienu pārdodam pārstrādes uzņēmumam Cesvainē, kur ir ļoti stingras piena kvalitātes prasības. “Latiņa” pēdējos gados celta arvien augstāk, un mēs to esam ņēmuši vērā. Tā kā saimniekojam ar bioloģiskām metodēm, izpildīt visas prasības ir grūtāk,” atzīst “Pamatu” saimnieks Aivars Brants.
***
Pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz atlaides gadījumos, ja pienu izmanto tāda siera ražošanai, kuru nogatavina ilgāk par 60 dienām. Taču, stājoties spēkā jaunajiem nosacījumiem, prasības šajā jomā mainīsies. Tomēr Zemkopības ministrija vēl šogad plāno mainīt noteikumus, lai siera ražošanā arī nākamgad saglabātos pašreiz spēkā esošās prasības.
