Kokneses vidusskolas audzēkņi, kā ik gadu, 11. novembra rītā skolas pagalmā pulcējās svinīgajā līnijā, Valsts himnai skanot un iededzot svecītes, pieminēja karavīrus, kuri 1919. gadā cīnījās par Latvijas brīvību un nākotni.
Kokneses vidusskolas audzēkņi, kā ik gadu, 11. novembra rītā skolas pagalmā pulcējās svinīgajā līnijā, Valsts himnai skanot un iededzot svecītes, pieminēja karavīrus, kuri 1919. gadā cīnījās par Latvijas brīvību un nākotni.
Ar direktoru priekšgalā
Šogad pasākumu papildināja goda skrējiens uz Ūsiņu kapiem, kuros apbedīts viens no brīvības cīņu dalībniekiem Kārlis Ūsiņš. Šajā dienā kopā ar skolēniem bija un par Kārļa Ūsiņa cīņu gaitām stāstīja viņa brāļameita Malda Ūsiņa.
Skrējienā piedalījās ap 40 jauniešu un arī Kokneses vidusskolas direktors Māris Reinbergs. Astoņus kilometrus garo ceļu līdz Ūsiņu kapiem mēroja tie puiši un meitenes, kuri vēlējās pārbaudīt savus spēkus un tā godināt brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņu. Pēc skrējiena atpūtušies, iedzēruši karstu tēju un apēduši pa pīrādziņam, skrējiena dalībnieki devās pie Kārļa Ūsiņa kapa, kur Malda Ūsiņa stāstīja par 1919. gada notikumiem.
Vai būtu tikpat drosmīgi?
Daudziem skrējiena dalībniekiem, tāpat kā Kārlim Ūsiņam, kad viņu iesauca armijā, bija 18 gadu. Klausoties Maldas Ūsiņas atmiņu stāstījumā, ikviens varēja pārdomāt, vai būtu tikpat drosmīgs doties cīņā par savu valsti.
Kārļa Ūsiņa cīņa par Latvijas brīvību nebija ilga. 4. Valmieras pulkā viņš sākumā Latgalē cīnījās pret boļševikiem, vēlāk Kurzemē pret vāciešiem. Piedalījās Rīgas atbrīvošanā no Bermonta armijas, piedzīvoja 11. novembri. Pāris dienu vēlāk sākās Iecavas forsēšana, kur 14. novembrī Kārlis Ūsiņš gāja bojā.
Atved vilciena vagonā
Viņa brālis Voldemārs savā atmiņu kladē raksta: “Tas bija negaidīts un spējš trieciens dvēselē mums visiem. Mamma, kas bija turpat istabā, iekliedzās un pakrita uz grīdas. Kārlis bija ielikts vagonā un divu vīru pavadībā atsūtīts uz Kokneses staciju. Vajadzēja tūlīt jūgt zirgu un braukt pēc Kārļa. Pārveda mājās, bet pazīt nevarēja. Bēru dienā ieradās divi karavīri ar bleķa kroni, tas bija puķveidīgi izkrāsots ar sarkanbaltsarkanu nacionālo lenti. Ieradās orķestris, un lēnā bēru gājienā devāmies uz Ūsiņu kapiem. Tā nobeidzās Kārļa dzīves ceļš pašā jaunības ziedonī. Liktenīgi.”
Kārļi paaudžu paaudzēs
Metāla kroņa Kārļa Ūsiņa atdusas vietā vairs nav, tikai piemiņas plāksnīte, kurā iegravēti tie paši vārdi, kuri reiz bija rakstīti uz sarkanbaltsarkanās lentes. Malda Ūsiņa stāsta: “Ilgus gadus ģimenē par šiem notikumiem nerunāja, tikai klusiņām nāca uz kapiem apkopt Kārļa atdusas vietu. Lai saglabātu brīvības cīnītāja piemiņu, manam brālim dots Kārļa vārds, un arī viņa mazdēliņš ir Kārlis.”
Kārļa Ūsiņa vārds iekalts arī piemiņas plāksnē brīvības cīnītājiem Kokneses luterāņu baznīcā, bet Iecavā šiem karavīriem uzcelts piemineklis.
