Šonedēļ aprit 10 gadu, kopš 63 gadu vecumā traģiski gāja bojā ārsts Ivars Ārgulis. Rīt, 14. maijā, notiks piemiņas pasākums viņa atcerei.
Aizkraukles slimnīcas ārsts Ēriks Vizulis, kurš sevi sauc par Ivara Ārguļa draugu, skolnieku un kolēģi, informē, ka pulksten 15.30 no slimnīcas kursēs lielais autobuss. “Vispirms apmeklēsim ārsta Kārļa Mitkusa atdusas vietu Atradzes kapsētā, tālāk dosimies uz Ivara Ārguļa atdusas vietu Lones Galvānu kapos,” viņš stāsta. “Pēc atceres brīža pakavēsimies atmiņās krodziņā “Pie Viktora” Lonē. Zinu, ka Ivars Ārgulis vidusskolas gados ir gribējis iet strādāt, bet viņa toreizējā klases audzinātāja un latviešu valodas un literatūras skolotāja Ārija Karakone un viņas vīrs fizikas skolotājs Ludvigs Karakons vairāku stundu sarunā pierunājuši turpināt mācīties. Viņš pabeidza vidusskolu, medicīnas skolu, strādāja “ātrajā” palīdzībā, pēc tam absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu.”
“Pēc ārstēšanās sanatorijas skolā Ivars bija nospriedis, ka turpmāk nespēs apgūt mācību vielu, jo daudz ir iekavējis, un sāka strādāt kokzāģētavā, kas bija netālu no viņa mājām,” atceras klases audzinātāja Ārija Karakone. “Tas bija rudenī, kad sākās mācības pēdējā vidusskolas klasē. Devos uz Ivara mājām, bet viņu nesastapu. Viņa mammīte sacīja, ka diez vai mums izdosies dēlu pierunāt, jo viņš tā ir izlēmis. Lūdzu, lai Ivars pirms darba atnāk pie mums uz mājām, un viņš arī atnāca. Mēs abi ar vīru ļoti ilgi runājām, zinājām, ka viņš ir spējīgs skolēns, bet pret sevi ļoti paškritisks, un centāmies pārliecināt, ka vidusskola ir jāpabeidz. Ivars promiedams teica — ja pēc trijām dienām atnāks, tad mācīsies, ja nē, tad mācības vairs neturpinās. Pēc trijām dienām viņš tomēr atkal jau bija klasē un vidusskolu 1960. gadā pabeidza. Mums bija liels prieks, ka Ivars mūs uzklausīja un mums noticēja. Ivars bija ļoti atsaucīgs, aktīvs un piedalījās visos klases salidojumos. Tie mums notiek katru gadu ik reizi citā vietā. Nupat, 3. maijā, biju Aknīstes skolas un mūsu klases salidojumā, mani audzēkņi sacīja, ka uz piemiņas pasākumu nevarēs ierasties, lai es Ivaram nododu sveicienus. Rīt braukšu uz atceres pasākumu un viņu lūgumu izpildīšu.”
Traumatologs Ivars Ārgulis Aizkraukles slimnīcā darba gaitas sāka 1971. gadā un nostrādāja 32 gadus. Viņš bija Latvijā labi pazīstams profesionāls ārsts, kurš prasmīgi glāba dažādos nelaimes gadījumos traumēto cilvēku dzīvību. Pēc operācijas Aizkraukles rajonā kāds viņa pacients stāstīja: “Man laimējās nokļūt daktera Ārguļa rokās. Viņš mani pa kripatiņai salika kopā, neticami, bet varu staigāt, varu strādāt…”
Ivars Ārgulis 1980. gadā Aizkrauklē izveidoja traumatoloģijas nodaļu, apmācīja jaunos traumatologus un savā pieredzē labprāt dalījās ar kolēģiem no visas Latvijas un arī no Lietuvas, nodibināja kontaktus ar vācu traumatologu profesoru Hartmutu Ditmeru, stažējās pie viņa slimnīcā Frankfurtē, kopā ar viņu Aizkrauklē veica sarežģītas operācijas.
Ivars Ārgulis bija arī pašvaldības deputāts, kura spriedumi vienmēr bija pārdomāti. Dziedāja vīru korī “Staburags”. Pēc nāves 2004. gadā Ivaram Ārgulim ir piešķirts Aizkraukles Goda pilsoņa nosaukums. ◆
