Britu galvaspilsētā uzcelts neparasts memoriāls. Bronzā iemūžināti dzīvnieki un pat kukaiņi, kuri piedalījās karos un gāja bojā, glābjot cilvēku dzīvību.
Britu galvaspilsētā uzcelts neparasts memoriāls. Bronzā iemūžināti dzīvnieki un pat kukaiņi, kuri piedalījās karos un gāja bojā, glābjot cilvēku dzīvību.
Piemineklis, kurā attēloti zirgs, suns un divi ar munīciju apkrauti mūļi, novietots Londonā, Parkleinā, blakus Haidparkam. Uz pieminekļa iežogojuma ir ziloņu, kamieļu, pērtiķu un lāču figūriņas, uz postamenta uzraksts: “Veltīts visiem dzīvniekiem, kuri dienēja un gāja bojā britu un sabiedroto spēkos. Viņiem nebija citas izvēles”. Ja labi ieskatās, var ieraudzīt arī jāņtārpiņus, kuri sniedza palīdzību Lielbritānijai Pirmā pasaules kara laikā. Šo kukainīšu gaismā britu kareivji ierakumos pētīja kartes.
Memoriāls izmaksājis vairāk par diviem miljoniem dolāru. Tā autors ir vismodernākais Lielbritānijas skulptors Deivids Bekhauss, kurš savu piedalīšanos izskaidroja vienkārši — viņš nevarēja palikt vienaldzīgs pret stāstiem par pasta baložiem. Pagājušā gadsimta karos gāja bojā 15 tūkstošu šo putnu. Pirmajā pasaules karā gāja bojā 8 miljoni zirgu, daudz suņu, kuri glāba ievainotos no pretinieka lodēm.
Arī mūsdienās mūļi aizstāj kravas mašīnas karadarbībā kalnos un džungļos, baloži tāpat nogādā vēstules, suņi palīdz ievainotajiem un meklē sprāgstvielas. Lielbritānijā pat ir speciāla medaļa zvēriem. Medaļu sauc par karalienes Viktorijas Krusta analogu dzīvniekiem, tā iedibināta 1942. gadā. Apbalvoto sarakstā ir suņi, baloži, zirgi un viens kaķis — pavisam 62 varoņi. Ordeņa kavalieru vidū ir pasta balodīte Ekseteras Mērija, kura no kādas misijas Otrajā pasaules karā atgriezās ar sadragātu spārnu un trim ievainojumiem. Spaniels Robs, suns desantnieks, Otrā pasaules kara laikā veica 20 lēcienu ar izpletni un piedalījās desmitiem operācijās aiz frontes līnijas. Pēdējo medaļu pasniedza spanielam Basteram 2003. gadā par nemiernieku ieroču slēptuves atrašanu Irākā. Viņu apbalvoja pati karaliene.
“Tvnet”
