Pēc diviem gadiem — 2014. gadā — mūspuses ļaudis atzīmēs Vecā Stendera 300. dzimšanas dienu. Šiem svētkiem vēlamies īpaši sagatavoties — sakopt Stenderu dzimtas kapu kalniņu un atjaunot Angelas pieminekli.
Sēlijas vaļņa mežainajā paugurainē netālu no Viesītes esošās Sunākstes vārds saistāms ar neparastām personībām un notikumiem. Tur pierakstīts savdabīgs folkloras vākums, meklējams vēl neizdibinātas senas kulta vietas — Sperjāņkalna — akmeņu rindu noslēpums, tur norimst vējš, pieņemas spēkā sals, dimantskaidra saules gaisma pielej piesnigušās pļavas un mežu, izplaucējot tos pasakainos sarmas dārzos. Tā ir klusuma sala, eņģeļa spārna pieskāriens.
Sunākstē sava mūža pēdējos, taču raženākos 30 gadus aizvadījis viens no ievērojamākajiem 18. gadsimta apgaismības nesējiem Latvijā — Vecais Stenders.
Starp Viesīti un Sunākstes baznīcu ir Vārenbrokas jeb Vārnavas muiža, kas rakstos minēta jau 16. gadsimtā, bet sīkāk aprakstīta kopš 1633. gada, kad tā nonākusi baronu fon Bēru, kuru galvenā mītne bijusi Ēdolē, īpašumā.
Vārnaviešu nostāsti vēsta, ka pēc 1905. gada nemieriem muižā apmetušies melnās sotņas dragūni. Barona fon Bēra skaistā un labsirdīgā meita Angela jeb Andžela, kurai tolaik bija divdesmit gadu, iemīlējusies soda ekspedīcijas apakšvirsniekā. Taču fon Bērs par tādu mīlestību negribējis ne dzirdēt. Kad vecāki aizbraukuši viesos, meita dziļu pārdzīvojumu brīdī naktī parkā nošāvusies ar tēva pistolē ielādētu sudraba lodi. Šī nelaime visvairāk satriekusi baronu, kurš meitu neprātīgi mīlējis. Viņš vienā naktī nosirmojis un drīz pārvērties nevarīgā večukā.
Lai arī no augstdzimušas ģimenes, pašnāvnieci nebija ļauts apglabāt kapsētā un uz kapa likt krustu, bet mācītājs atteicies vadīt bēres. Angela apbedīta ārpus kapsētas, zārkā viņa guldīta baltā tērpā, bez rotaslietām. Māte teikusi, ka meita iet gulēt. Fon Bērs licis izgatavot un uz kapa novietot pieminekli — baltu sērojošu eņģeli, kura sejā jaušami Angelas vaibsti. Vēl viņš pavēlējis mežā izcirst platu stigu, lai ik dienu no sava darbistabas loga redzētu pusotru kilometru attālo eņģeli.
Stenderu kapu kalniņā tikai pārdesmit soļu attālumā no Vecā Stendera kapa ir aizliegtās mīlas dēļ pašnāvībā mirušās Angelas atdusas vieta. Rakstnieku un teologu no eņģeļa šķir kapsētas robeža. Atnācēji, atdevuši godu un cienību Stenderiem, ikreiz apstājas arī pie Angelas kapa, lai gan uz pieminekļa pamatnes jau ceturto gadu desmitu baltā spārnotā eņģeļa tēla vairs nav. Tas kārtējo reizi apliecina, ko pusgadsimts kļūdainas ideoloģijas kulta spēj nodarīt cilvēkiem, skaistumam un gara trauslumam. Angelas piemineklis, kas abos pasaules karos palika neskarts, tika nogāzts un sasists gabalu gabalos miera laikā — septiņdesmitajos gados. Pieminekļa lauskas labi cilvēki savāca un saglabāja. Diemžēl nav galvas daļas. Šobrīd lauskas nodotas restaurācijai, un ir ļoti nepieciešami ziedojumi šī darba veikšanai, kas Sunākstes evaņģēliski luteriskajai draudzei nav “pa kaulam”. Draudzē esam 26 cilvēki, lielākoties pensionāri. Cik iespējams, šīs skaistās un svētās vietas sakopšanā palīdz arī Viesītes pašvaldība.
Esam apzinājuši visus Stendera pēcnācējus gan Vācijā, gan Kanādā. Elise Stendere, kura dzīvo Marburgā, katru otro gadu atbrauc pie mums viesos. Ja vien veselība ļaus, arī šovasar gaidām viņu ciemos. Ļoti meklējam Bēru dzimtas pēctečus, lai lūgtu piedalīties eņģelīša restaurācijā un vēlāk novietošanā, tomēr pagaidām bez sekmēm.
Varbūt kādam ir kas zināms vai dzirdēts par šī pieminekļa — eņģeļa — likteni, vai arī ir saglabājušās fotogrāfijas, lūdzu, to paziņot man, Silvijai Pīrāgai, pa tālruni 29133930.
Vēlamies restaurēt šo mīlestības simbolu — pieminekli Angelai — un lūdzam ziedot kaut nelielu summu, lai šīs puses — Sēlijas — jaunlaulātie, tāpat kā Siguldā pie Turaidas Rozes — Maijas, nāktu apliecināt savu uzticību viens otram.
Konta numurs:
LV88UNLA0009200142895
ar norādi — “Angelas fon Beer pieminekļa atjaunošanai”.
