Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis rosina centralizēto eksāmenu sarakstu papildināt ar vēl vienu obligāto eksāmenu vidusskolēniem, kas varētu būt fizikā vai ķīmijā. Vai tiešām, ieviešot vēl vienu obligāto eksāmenu, jauniešus būtu iespējams ieinteresēt vairāk studēt eksaktās zinātnes un vai valsts nodrošinātu jaunajiem speciālistiem labi atalgotu darbu?
Vispirms būs pilotprojekts
Jauno obligāto centralizēto eksāmenu, ko 7. janvārī apstiprināja Ministru kabinets, skolās ieviesīs pakāpeniski, vispirms veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, un tikai tad, 2015./2016. mācību gadā, eksāmenu ieviesīs vispirms kā pilotprojektu. 2016./
2017. mācību gadā 12. klases skolēniem šis eksāmens jau būs jākārto obligāti.
Šobrīd, beidzot vidusskolu, abiturientiem jākārto četri centralizētie eksāmeni — latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā izvēles priekšmetā.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis šo pārbaudījumu sarakstu rosina papildināt ar vēl vienu izvēles eksāmenu fizikā vai ķīmijā, pamatojot, ka tas būs nozīmīgi tiem vidusskolēniem, kuri savu nākotni un profesijas izvēli saistīs ar eksaktajām zinātnēm.
Skolu vadītāji
skeptiski
Skolēniem, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmas un vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēta virziena programmas, būs jākārto eksāmens dabaszinībās, nevis ķīmijā vai fizikā, jo šajās programmās eksaktās mācības ir apvienotas vienā priekšmetā. Eksāmens aptvers šī apvienotā priekšmeta vielu.
Daudzu skolu vadītāji skeptiski vērtē obligātos eksāmenus fizikā un ķīmijā. Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas vadītāja Ineta Tamane norāda, ka šāds lēmums ir nepārdomāts, jo ir akreditētas dažādas izglītības programmas, kurās eksaktie priekšmeti netiek mācīti atsevišķi, bet apvienoti dabaszinātņu priekšmetā. Līdz ar to skolēniem, kas apgūst programmas, kurās mācību saturs veidots, padziļināti mācot humanitārās zinātnes, eksaktos priekšmetus nemāca pietiekami, lai audzēkņi bez grūtībām nokārtotu eksāmenus šajos priekšmetos.
Mudinās jauniešus studēt
Aizkraukles novada izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa teic, ka ministra priekšlikums ieviest piekto obligāto centralizēto eksāmenu vidusskolēniem nācis negaidīti, to iepriekš plašāk neapsprieda: “Ministrija izvērtējusi, ka šajā jomā Latvijā trūkst speciālistu. Jauniešiem ir izaugsmes iespējas, kļūstot par labiem speciālistiem, iegūt darbu tepat Latvijā. Grūti pateikt, vai šis viens centralizētais eksāmens fizikā vai ķīmijā pilnībā spēs atspoguļot jauniešu zināšanas kādā no šiem priekšmetiem, jo jebkurš eksāmens tomēr mazliet ir arī laimes spēle. Manuprāt, vidusskolēni turpmāk noteikti pamatīgāk apgūs šos eksaktos priekšmetus vidusskolā, zinot, ka obligāti būs jākārto eksāmens. Ceru, ka vidusskolas laikā, mācoties fiziku vai ķīmiju, šie priekšmeti kaut nelielu daļu jauniešu tomēr spēs pamatīgāk ieinteresēt un motivēs turpināt studijas augstskolā šajā jomā.”
Pieteikušies
trīs
Staņislava Krieva, Aizkraukles novada izglītības pārvaldes galvenā speciāliste, metodiķe, teic, ka pēdējos gadus skolēni nelabprāt izvēlējušies kārtot centralizētos eksāmenus ķīmijā un fizikā. 2009./
2010. mācību gadā no Aizkraukles novada izglītības pārvaldes sadarbības izglītības iestādēm — Aizkraukles novada ģimnāzijas, Aizkraukles 1. vidusskolas, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas un Jaunjelgavas vidusskolas, absolvējot vidusskolu, fizikā kārtot eksāmenu bija izvēlējies 31 skolēns, ķīmijā — 19. Katrā nākamajā mācību gadā šis skaitlis samazinās — 2010./2011. mācību gadā fizikā kārtot eksāmenu pieteicās 14, ķīmijā — 13 jauniešu, 2012./2013. mācību gadā — fizikā 15, ķīmijā — seši.
2013./2014. mācību gadā eksāmeniem varēja pieteikties līdz 15. janvārim — 12 jauniešu pieteikušies fizikas eksāmenam, bet ķīmijas — trīs.
Izvēlas, stājoties
vidusskolā
“Domāju, lielākā daļa jauniešu šos priekšmetus neizvēlas sarežģītības dēļ. Katru gadu, piedaloties valsts olimpiādē ķīmijā, ko rīkojam Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā, pārliecināmies, ka olimpiāžu uzdevumi kļūst arvien grūtāki. Protams, tā ir mācību olimpiāde, un arvien ņemam vērā nestandarta uzdevumus, kas tajā varētu būt, tomēr nav lielas jēgas iekļaut uzdevumus, ko lielākā daļa dalībnieku neizprot, nespēj atrisināt, jo viela nav apgūta,” saka Staņislava Krieva. “Plaši apgūt priekšmetu var tikai skolās, kur fiziku un ķīmiju māca pastiprināti. Sarežģītība un augstās prasības, apgūstot priekšmetu, skolēnus drīzāk atbaida, nevis ieinteresē. Manuprāt, ministrija šobrīd iet vieglāko ceļu — apzinoties, ka skolēni arvien mazāk izvēlas kārtot eksāmenus šajos eksaktajos priekšmetos, cenšas kaut ko labot, mainīt. Vai, ieviešot obligātu pārbaudījumu, iegūsim labus speciālistus? Stājoties vidusskolā, jaunieši izdara izvēli, kurā programmā mācīties — vispārizglītojošajā, humanitārajā vai eksaktajā. Svarīgāk būtu skolēnus ieinteresēt, aizraut un motivēt apgūt šos priekšmetus jau pamatskolā, lai vidusskolā tā jau būtu viņu pašu apzināta izvēle, nevis ministrijas norādījums, kas obligāti jāizpilda.”
Vajadzīga ticība
nākotnei
Ministrija arī paredz, ka, iegūstot izglītību, jauniešiem jābūt konkurētspējīgiem darba tirgū, tādēļ nepieciešams pārskatīt mācību saturu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Tomēr — vai varam paļauties uz ministrijas vīzijām, pētījumiem, stratēģijām ilgtermiņā? Vai jaunietis, kurš šobrīd mācās vidusskolas 10. klasē, izvēloties arī augstskolā studēt fiziku vai ķīmiju, var būt drošs, ka pēc studijām būs vajadzīgs valstij? Vai ministrija var garantēt tikko augstskolu beigušam speciālistam labi atalgotu darbu? Diez vai. Galvenais, ko darba devējs pieprasa, ir darba pieredze, kuras studentiem lielākoties nav. Tikai augstskolas diploms ar teicamiem vērtējumiem diemžēl nav pietiekams, lai iegūtu labi atalgotu darbu.
“Ir saraksts, kādu speciālistu valstī trūkst, taču vai valsts garantēs, ka nekas nebūs mainījies, kamēr 10. klases jaunietis beigs augstskolu? Trūkst pārliecības, ticības un paļāvības, ka valstī nekas nemainīsies. Arī jauniešiem droši vien būtu citāda attieksme, ja viņi būtu pārliecināti, ka ir vajadzīgi Latvijai, citādi nereti iznāk tā, ka ieguldīts darbs un resursi, mācot labus speciālistus citām valstīm,” domā Staņislava Krieva. ◆
