No 1. augusta līdz 14. septembrim visā Latvijā notiek pirmās Latvijas Augu vēstniecības vēlēšanas.
No 1. augusta līdz 14. septembrim visā Latvijā notiek pirmās Latvijas Augu vēstniecības vēlēšanas. Šajā laikā jebkurš Latvijas iedzīvotājs vēstniecības interneta mājaslapā www.auguvestnieciba.lv un rajonu bibliotēkās var nobalsot par vienu sava rajona augu — vēstniecības kandidātu.
Pēc vēlēšanu rezultātu apkopošanas uzvarējušie 26 augi veidos Latvijas Augu vēstniecību un vēstīs sabiedrībai katrs savu stāstu par savvaļas augu aizsardzības un dabas daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību.
Augus — vēstniecības kandidātus — pavasarī konkursa laikā izvirzīja Latvijas skolu audzēkņi un Latvijas botāniķu biedrība, vēlēšanu “listē” iekļaujot katram Latvijas rajonam raksturīgās tipiskās sugas un īpašus augu valsts retumus.
Latvijas Augu vēstniecības vēlēšanās var piedalīties ikviens neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, izglītības, reliģiskās vai jebkādas citas pārliecības — tāpat kā augi nešķiro, kuru iepriecināt ar krāšņiem ziediem, neatvairāmu smaržu vai garšīgiem augļiem.
Aizkraukles rajona balsošanas iecirknis ir Aizkraukles pilsētas bibliotēkā Lāčplēša ielā 3. Tur jebkurš apmeklētājs var uzzināt par kandidātiem, saņemt vēlēšanu biļetenus un nobalsot, iemetot vēlēšanu zīmi balsošanas kastē. Savukārt visās citās Aizkraukles rajona bibliotēkās iedzīvotāji aicināti izmantot internetu un par savu kandidātu nobalsot vēstniecības mājaslapā: www.auguvestnieciba.lv.
Aizkraukles rajona augi — vēstniecības vēlēšanu kandidāti — ir: atvašu saulrietenis, krustlapu drudzene un meža vizbulis.
Atvašu saulrietenis
Atvašu saulrietenis atgādina mazu kāpostgalviņu. Patiesībā nelielo augu veido sulīgas, biezas, ciešā rozetē sakārtotas nelielas lapiņas ar smailu galu un vaska apsarmi. Atvašu saulrietenis biežāk vairojas veģetatīvi ar mazām vairvasiņām jeb tādiem pašiem maziņiem “kāpostiņiem”, jo augs uzzied un sēklas nogatavina samērā reti. Aug sausā priežu mežā, mežmalās, pauguru dienvidu nogāzēs, uz dolomīta atsegumiem, to audzē arī kapos, no kurienes tas pāriet savvaļā. Arī Aizkraukles rajonā saulrieteni varam atrast Daugavas krastos uz dolomīta atsegumiem, kur tas nebaidās pat no trūcīgajiem augšanas apstākļiem, jo biezajās, sulīgajās lapās ir uzkrāts gana daudz barības vielu. Šis mazais, drosmīgais un sīkstais augs spēj augt pat uz klintīm.
Krustlapu drudzene
Krustlapu drudzenes lapu pāri sakārtoti pretēji, katrs nākamais pāris krusteniski iepriekšējam, tāpēc arī augam šāds nosaukums. Ziedi krustlapu drudzenei ir zili violeti pušķos stublāja galotnes lapās. Sēklu attīstībai nepieciešams miera periods, tās uzdīgst tikai pēc apmēram 10 gadiem un tikai tad, ja noteiktu laiku bijušas pazeminātā temperatūrā. Krustlapu drudzene aug kaļķainās augsnēs pļavās un mežmalās. Ieraugāma diezgan reti, galvenokārt upju ielejās, ierakstīta īpaši aizsargājamo augu sarakstā, jo Latviju šķērso sugas areāla robeža, tāpēc drudzene biežāk aug valsts austrumu rajonos, turklāt galvenokārt Daugavas ielejā.
Meža vizbulis
Meža vizbulis ir lielākais no Latvijas vizbuļiem. Tā stublājs var sasniegt pat 30 cm augstumu. Visu augu klāj gari mīksti matiņi. Baltajā ziedā, kura diametrs var būt līdz 7 cm, neveidojas nektārs, tāpēc apputeksnētājus augs pievilina ar vieglu smaržu un zieda izskatu. Meža vizbulis aug saulainos uzkalniņos, mežmalās, upju krastos, bet, tā kā Latvijā meža vizbulis sasniedz izplatības areāla rietumu robežu, Kurzemē šī suga aug ļoti reti.
