Neretas kultūras nama direktorei Intai Klimovičai, kura šajā darbavietā nostrādājusi jau gandrīz 20 gadu, 40. dzīves jubileja. Viņa uzskata, ka nu laiks padomāt, kas paveikts un kas vēl darāms.
Neretas kultūras nama direktorei Intai Klimovičai, kura šajā darbavietā nostrādājusi jau gandrīz 20 gadu, 40. dzīves jubileja. Viņa uzskata, ka nu laiks padomāt, kas paveikts un kas vēl darāms.
Inta ir kurmeniete, sešu bērnu ģimenē pati jaunākā. Māte bija slaucēja, tēvs autovadītājs. Intas tēvs agri aizgāja mūžībā, un māte ar bērnu bariņu palika viena. Visi strādīgi, dziedātāji un muzikanti.
Māte līdz mūža pēdējām dienām dziedājusi. Jaunībā piedalījusies arī dziesmu svētkos Staburagā, bet mūža nogalē dziedājusi Vecumnieku pensionāru ansamblī “Kamenes”. Tēvs spēlējis Kurmenes pūtēju orķestrī.
Soļo un dzied
— Tā mēs bērnībā dzīvojām — brāļi muzicēja, bet mēs, māsas, kopā ar māti dziedājām. To darām joprojām, tikai nu mūsu vidū mātes vairs nav, viņu zaudējām pērnvasar. Manā jubilejā mums viņas ļoti pietrūks, — saka Inta.
Inta labi atminas, kā pati iemācījusies dziedāt.
— Līdz skolai mums bija jāiet pieci kilometri. Kad mācījos 1. klasē, uz skolu gājām reizē ar māsu Ingrīdu, kura par mani ir sešus gadus vecāka. Ejot māsa parasti dziedāja un sāka mācīt arī mani. Man vajadzēja dziedāt soprānu, viņai — otro balsi. Dziesmas nosaukumu neatceros, tikai zinu, ka tā bija par trauksmainajiem rudens vējiem, un šo dziesmu toreiz dziedāja Nora Bumbiere, — atceras Inta.
Sirdij tuvs kultūras darbs
Pēc Skrīveru vidusskolas absolvēšanas Inta pabeidza Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma masu pasākumu režisoru nodaļu. Patlaban viņa mācās Liepājas pedagoģijas universitātes Kultūras darba vadības fakultātē.
— Pēc tehnikuma mani uz Neretas kultūras namu aicināja vidusskolas direktore Laima Grebska. Toreizējais Neretas ciema padomes priekšsēdētājs Tālis Zālītis un arī rajona kultūras nodaļas vadītājs Juris Kalvišķis neiebilda. Tikai kultūras nodaļā strādājošās biedrenes bija diezgan atturīgas. Un tā nākamgad Neretas kultūras namā būšu nostrādājusi jau 20 gadu. Vesela neretiešu paaudze izaugusi mūsu rīkotajās ballēs un citos pasākumos, — smej jubilāre.
Negulētas naktis netraucē
Inta Klimoviča kultūras dzīvi organizē kopā ar mākslinieciskās daļas vadītāju Sandru Orlovu. Neretieši dejo vidējās paaudzes kolektīvā, dzied katoļu draudzes ansamblī “Laudate”, Aijas
Kalnāres režijā dramatiskais kolektīvs iestudē lugas, darbojas bērnu sarīkojumu deju kolektīvs un pensionāru klubiņš “Papardīte”. Daudziem, arī Intai, patīk dejot līnijdejas.
Inta, stāstot par kultūras darbinieces profesiju, atzīst, ka arī te maize nav bez garozas. Taču pierasts, ka naktīs jābūt darbā, jāstrādā arī svētkos, lai citi varētu priecāties un atpūsties.
Ģimene pieradusi
— Strādājot ne tikai astoņas stundas dienā, ģimene manu trūkumu, protams, izjūt. Taču vīrs un bērni ar visu tiek galā. Meita Kristīne un dēls Kaspars, lai arī vēl skolēni, prot pagatavot ēdienu, sakārtot māju.
Man ir daudzbērnu ģimenes rūdījums, tāpēc varu strādāt arī naktīs. Viegli nav, jo tagad arī jāmācās, taču augstākā izglītība jāiegūst. Esmu nolēmusi arī nākotnē grūtībām nepadoties.
