Saistībā ar problēmu par jauno ģimenes ārstu trūkumu laukos Ilze Grope, RSU Rezidentūras studiju fakultātes dekāne, teic, ka par ārstu Latvijā var, kļūst mācoties kādā no divām augstskolām — Latvijas Universitātē un RSU, kur rezidentu skaits ir nedaudz lielāks — 113, un šogad uzņemti 28 jauni topošie ģimenes ārsti.
Maina programmu
Dekāne atzīst, ka pirms pieciem gadiem interese jauniešos par šīs profesijas apguvi nebija liela. RSU sadarbībā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, saskatot, ka ārstu trūkums laukos ir būtiska problēma, pārveidoja studiju programmu, padarot to mūsdienīgu, tādu, kas varētu patikt jauniem cilvēkiem. Ieviesa korekcijas, kas ir ļoti vilinošas, piemēram, simulācijas ar dzīviem audiem, to šūšanu, katetru ievietošanu — manipulācijas, kas vajadzīgas ikdienas praksē. Programma kopumā izveidota modernāka, Eiropas prasībām atbilstoša. Ja pirms šīm darbībām rezidentūrā ik gadu bija ap 15 studentu, šobrīd skaits ir septiņas reizes lielāks. Liels devums ir arī no ģimenes ārstu programmas vadītājām — Līgas Kozlovskas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentes, un Guntas Tīcmanes, kas pati ir ģimenes ārste laukos — Jumpravas pagastā. Programmā ir iekļauti daudzi pasākumi, kas veicina jauno ārstu plūsmu uz reģioniem. Katru gadu studentiem kādā no Latvijas reģioniem tiek rīkots mācību seminārs, kurā iekļauj arī tikšanos ar pašvaldību pārstāvjiem. Studentiem demonstrē īsas dokumentālās filmas par ārstu darbu laukos. Katru gadu papildinās RSU mājaslapā publicēto veiksmes stāstu saraksts, kuros aprakstīta ir ne tikai ģimenes ārstu, bet jebkuras specialitātes rezidējošo ārstu pieredze. Rezultātā universitātē no 113 rezidentiem šobrīd ar jau 36 ir noslēgti līgumi par darbu kādā no reģionu pašvaldībām.
Students jānovirza uz konkrētu darbavietu
Kuri jaunieši mūsdienās izvēlas mācīties par ģimenes ārstiem? Ilze Grope teic, ka tie nebūt nav savu vecāku amata turpinātāji. Tie ir enerģiski, motivēti un ļoti zinoši cilvēki ar labiem mācību rezultātiem, iestrādnēm zinātnē, un beidzamajā laikā šīs specialitātes studijām ir konkurss. Šogad dažādās specialitātēs rezidentūrai bija 228 valsts budžeta vietas. Pieteikumu bija vairāk nekā 500. Tātad vismaz divi uz vienu vietu, bet ir specialitātes, kurās šī attiecība ir lielāka.
Visiem, kuri izvēlas ārstniecību, sešus gadus jāapgūst pamatstudijas. Pēc sestā gada viņi iegūst ārsta grādu, bet tas vēl neatļauj praktizēt ne Latvijā, ne kaut kur Eiropā. Nepieciešamas mācības rezidentūrā, kas ilgst vēl trīs līdz piecus gadus. Darbam sagatavots ģimenes ārsts no augstskolas iznāk pēc deviņiem gadiem.
Dekāne saka — ja valsts piešķirtu vairāk līdzekļu, ja budžeta vietu būtu vairāk, tās aizpildītu ar studētgribētājiem. RSU par šo jautājumu vērsusies Veselības ministrijā, Slimnīcu asociācijā, reģionālajās ārstniecības iestādēs, un no tām saņemts atbalsts idejai — izsludinot budžeta vietas rezidentūrā, vajadzētu norādīt, konkrēti kurai iestādei šis ārsts būs paredzēts. Šobrīd pēc studijām jaunajiem ārstiem ir brīva izvēle, kur strādāt. Viena daļa aiziet strādāt privātajā medicīnā.
Arī tagad lielākajās reģionu slimnīcās strādā vairāk nekā tikai pāris rezidentu. Par ģimenes ārstu laukos Ilze Grope saka — šīs profesijas pārstāvis ārpus Rīgas ir daudz prestižākā situācijā nekā Rīgas centra burzmā. Viņa darbs tiek daudz vairāk novērtēts. Kā arī viņam ir daudz lielākas iespējas sevi kā ārstam realizēt. Kad cilvēks izvēlas ārsta profesiju, viņš to dara ar vēlmi palīdzēt. Skumji, ja ārsts kļūst par recepšu izrakstītāju. Viņa atzīst, ka laukos gan ir daudz mazāk iespēju konsultēties pie kolēģa blakus, toties daudz vairāk iespēju pašizpausmei, un Latvijā tam netrūkst pozitīvu piemēru.
“Mans kā ārstes darba stāžs ir 30 gadu, un ne mirkli neesmu jutusies kā sociālās funkcijas veicēja. Man ir personīga ieinteresētība katrā pacientā, un domāju, ka tā ir lielākajai daļai ārstu. Bieži slimība ir atkarīga no tā, kā cilvēks jūtas — ko domā, kur ir viņa vieta sabiedrībā. Spēja iejusties slimnieka vietā nereti daudz ātrāk ārstu noved pie pareizās diagnozes. Jābūt zelta vidusceļam, un, protams, nevar skumt kopā ar pacientu, ārsts ir atbalstošā persona, kas meklē risinājumu, bet vismaz 20%, varbūt pat vairāk no tā, ko ārsts risina, nav saistības ar slimībām, bet pacienta slikto pašsajūtu. Tas nozīmē, ka psiholoģiskajai palīdzībai ir ļoti būtiska nozīme.
Risinājums būtu, ja lielāks valsts atbalsts
Profesore ir optimistiski noskaņota un pašreizējo situāciju ar daudzajām vakantajām ģimenes ārstu vietām reģionos sauc par īslaicīgu problēmu, kurai noteikti būs risinājums.” Te gan jābūt lielai valsts atsaucībai, jo retais var atļauties par mācībām rezidentūrā samaksāt 15 tūkstošus eiro. Trīs gadus jaunais cilvēks mācās, par ko nesaņem algu, un gadās, ka tajā pašā laikā viņam jārūpējas par ģimeni. Būtiskais jautājums ir dažādos likumdošanas aktos, kas šo procesu varētu regulēt,” saka Ilze Grope. RSU centieni virzīt savus medicīnas studentus uz reģioniem ir situācijas izpratne, bet nebūt ne ilglaicīgs risinājums. ◆
Uzziņa
Līdz šī gada jūnijam Latvijā darbojās 1265 ģimenes ārsta prakses ar vidējo pacientu skaitu 1569 pieaugušie un 1020 bērnu.
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, Aizkraukles novadā darbojas šādas ģimenes ārstu prakses: Anitas Urbanovičas ar 1396 reģistrētajiem pieaugušajiem pacientiem, Olgas Tomaševskas — 1532 pacienti, Maigas Ivanovas — 1539,
Sandras Siliņas — 1634, Lilitas Grīgas — 1611.
Jaunjelgavā Zigrīdas Maijas Gulbes praksē ir 611 pacientu. Intas Ziediņas prakses vietas ir Daudzevā un Sunakstē ar 1435 pacientiem. Secē un arī Jaunjelgavā pacientus pieņem Ginta Kociņa (1597).
Pļaviņās un Vietalvā ģimenes ārste ir Inese Lejniece (1271). Pļaviņās praktizē arī Anita Mauliņa (1251) un Astrīda Zelča (1255).
Koknesē pacienti dodas pie Dainas Eglītes (963), Andas Elstes (1287) un Ziedoņa Mauliņa (1178). Bebru un Iršu pagastā pacientus pieņem Dace Grauda (1181).
Mazzalvē ir Antas Rancānes ārsta prakse (733), Neretā — Ingas Apeinānes (1638). Skrīveros darbojas divas ģimenes ārstes — Dagmāra Eglīte (1315) un Aija Skudra (1471).
Vallē un Kurmenē ir ārstes Aijas Ciršas prakse (1148).
