“Šis ir brīdis, kad satiekas autors, izdevējs un lasītājs,” saka Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja, rakstniece Biruta Eglīte. Šoreiz satikšanās — Novadu 15. Grāmatu svētki — notika Staburaga pagastā.
Jau daudzus gadus Latvijas reģionos notiek Grāmatu svētki, kuri ir viena no Lauku bibliotēku atbalsta biedrības aktivitātēm. Ik gadu tie notiek arī Aizkraukles pusē, un šoreiz svētku norisei izvēlēts Staburags.
“Mēs varam izrunāt, kas iepriecina vai satrauc, noskaidrot, kas bibliotēkām vajadzīgs, ko cilvēki lasa. Svētku programma ir ļoti daudzveidīga, un mēs svinam arī autoru jubilejas, ko, starp citu, neviens cits nedara,” saka Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja, rakstniece Biruta Eglīte.
Stāstot par biedrības pirmsākumiem, viņa atminas, ka 2001. gadā, viesojoties vairākās bibliotēkās, ievērojusi, ka tolaik tajās bija galvenokārt padomju laikā izdotas grāmatas. “Tas bija ļoti smags brīdis bibliotēkām, un lielākoties pagastu bibliotēkās jaunumi satilpa vienā mazā plauktiņā,” stāsta viņa. “Lai nopirktu jaunu grāmatu, bieži vien bibliotēkas iekasēja naudiņu, teiksim, 20 santīmu par vienu nedēļu. Man tas likās diezgan briesmīgi, jo tajā pašā laikā zināju, ka izdevniecību noliktavas ir pārpildītas jaunām grāmatām, bet bibliotēkām nebija naudas, lai pie tām tiktu. Vajadzēja kādu starpposmu, kas meklē naudu, atrod sponsorus. Vienu gadu mēģināju sarunāt labvēļus, kuri uzdāvina grāmatas. Atsaucība bija tik liela, ka nolēmām dibināt organizāciju un darīt to nopietni. Katru gadu. Tā sākās aktīvs atbalsts lauku bibliotēkām, un 2003. gadā tika izveidota Lauku bibliotēku atbalsta fonds, kas vēlāk pārtapa par biedrību. Lai cik neticami izklausītos, šis ir jau piecpadsmitais gads, kopš darbojamies.”
Ar dāvanu uz bibliotēku
B. Eglīte bilst, ka patlaban centrālās bibliotēkas ir labi apgādātas, taču lauku bibliotēkās joprojām budžets ir tik mazs, ka bibliotekāri gaida brīdi, kad grāmatas nocenos, lai varētu nopirkt. “Tāpēc mums joprojām ir daudz darba,” saka viņa.
Biruta Eglīte atzīst, ka daudzas grāmatas, kuras tiek dāvinātas bibliotēkām, nemaz nav pārdošanā. Jau iepriekš Aizkraukles puses bibliotēkas saņēma dāvanu kartes, bet svētkos Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu un Skrīveru novada bibliotēkas dāvanā saņēma arī jaunākās grāmatas.
“Man ļoti patīk šie svētki Staburagā. Te ir tik daudz cilvēku!” priecājas rakstniece. “Plānojot svētkus, organizatoriskajā sapulcē man teica: pagastiņš ir ļoti mazs, iedzīvotāju nav daudz… Bet tagad paši rīkotāji ir pārsteigti, cik liela ir atsaucība! Manuprāt, viens no pievilcības momentiem šajā dienā ir tikšanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, otrs — Māras Svīres 80. jubileja, kuru šodien svinam.”
Vairogs pār Latviju
Pasākumā Staburagā piedalījās vairākas izdevniecības, un cilvēki varēja uzzināt gan to jaunumus, gan iegādāties grāmatas. Lasītājiem bija iespēja tikties ar autoriem. Daudzi vēlējās uzdot jautājumus astroloģei Aijai Austrumai, “Dzīvesziņas gadagrāmatas 2017” veidotājai. Viņa ir arī portāla “delfi” astroloģijas sadaļas “orākuls.lv” redaktore.
Cilvēki vēlējās noskaidrot, kā noteikt piemērotāko kāzu datumu, vai astroloģiskajā kartē vajag pētīt talantus tikko dzimušam mazulim, un vai tajā var redzēt arī atkarības? Kāda sieviete interesējās: esot tāds ticējums, ka garajā gadā, kāds ir šis, arī likstu un nelaimju ir daudz vairāk. Vismaz viņas mūžā to neesot bijis tik daudz kā šajā gadā. Vai tas saskanot arī ar astroloģiskajām prognozēm? Aija Austruma bilda, ka šāds ticējums nāk no slāvu tautām, un tas saistīts ar to, ka garais gads grauj astroloģiskos aprēķinus, bet īsta pamatojuma nelabvēlīgām prognozēm neesot. Noskaidrojusi, ka sieviete pēc horoskopa ir Strēlnieks, astroloģe atklāja, ka šogad drīzāk tam ir nozīme. Turklāt Strēlniekam vēl mazliet jāpaciešoties, jo likstas ar jauno gadu gluži vēl nebeigšoties. Toties citi var priecāties — līdz šim rudenim dzīve gāja uz augšu Jaunavām, nu labs laiks sācies arī Svariem. No nākamās vasaras plauks Skorpions, bet vēlāk saulīte uzspīdēs arī Strēlniekam.
Tāpat cilvēki vēlējās zināt, vai Latvijai dzimšanas diena ir labvēlīgā laikā? Aija Austruma atzīst, ka Latvijas liktenis ir sarežģīts, taču, ja šo gadu tā mierīgi, bez sāpēm nodzīvosim, tad vienam ļoti kritiskam punktam būsim pāri. Viņa piebilst: darbojas ikviena cilvēka labā doma, kura pat nepieļauj iespēju, ka varam ciest no teroristiem vai citām nelaimēm. “Arī cilvēki, kuri darbojas ar enerģētiku, bieži un daudz strādā, lai savā ziņā izveidotu tādu kā vairogu pār Latviju,” saka astroloģe.
Viņa piebilst: mums ir brīnišķīga zeme no enerģētikas viedokļa, un latviešu tautai ir jābūt pie zemes! Aizejot no tās, tādējādi īsti nepildām uzdevumu, kas mums kā tautai uzticēts.
Zupa lasītājiem
Grāmatu svētkos interesanti bija arī mazajiem lasītājiem. Bērni radošajās darbnīcās varēja apgūt papīra locīšanas mākslu, ar rūķi iet rotaļās Barisona namiņā.
Lielu un mazu apmeklētāju interesi saistīja ieroču un formastērpu paraugdemonstrējumi. Savukārt skaistuma cienītāji varēja aplūkot daudzesietes Zaigas Rebanes izšuvumus, iepazīties ar pašu autori un iegādāties somas, jostas un citas interesantas un skaistas lietas.
Visi svētku dalībnieki tika cienāti ar Vīgantes lielmātes ķēķa zupu.
Savukārt patīkams pārsteigums pircējiem bija izdevniecību sagādātā jaunāko grāmatu izloze. Pērkot grāmatu, kāda seciete bilda: es šodien noteikti laimēšu, jo horoskops solīja veiksmi Mežāzim! Vēlāk izlozē viņa tika pat pie divām jaunām grāmatām. ◆
Viedokļi
Iveta Lasmane, skolotāja no Seces
— Šī ir lieliska iespēja apskatīt jaunākās grāmatas, uzzināt, kas jauns izdots, arī novērtēt cenas. Diemžēl tās ir tādas, ka īpaši daudz grāmatu nevar atļauties nopirkt, un ikdienā galvenokārt grāmatas ņemam bibliotēkā. Mūsu ģimenē grāmatas visvairāk lasa meita Vita, kura mācās 9. klasē. Viņai patīk literatūra jauniešiem, romantiskas un arī mistēriskas lietas. Protams, viņa lasa ne jau to, ko liek literatūras stundās. Arī es lasu, man vairāk patīk sadzīviskas tēmas, darbi “iz dzīves”, piemēram, aizrauj Monikas Zīles, Māras Svīres darbi.
Arī bērniem šie Grāmatu svētki ir interesants pasākums, un šoreiz arī dēls, kurš lasa maz, tomēr izvēlējās grāmatu sev.
Ināra Osīte, bijusī bibliotekāre Pļaviņās
— Ilgus gadus nostrādāju Pļaviņu novada bibliotēkā, un Grāmatu svētki man patiešām ir svētki! Vienmēr ar sajūsmu gaidu šo dienu un arī šoreiz ļoti priecājos satikt kolēģus, draugus un iepazīt jaunus cilvēkus. Nupat satikos ar dzejnieci Anitu Liepiņu no Kokneses, un ceram, ka nākotnē Dzejas dienu pasākumos redzēsim viņu arī Pļaviņās. Noklausījos diskusijās, un ceru, ka mūsu mazajā Latvijā viss sakārtosies. Piekrītu astroloģei Aijai Austrumai — mums jādomā labas domas un nav jākašķējas par niekiem, jo pozitīvais atmaksāsies. Es arī pati cenšos dzīvot ar labām domām, pasaku kaimiņiem kaut ko labu, piepalīdzu. Ļoti priecājos vēlreiz satikt rakstnieci Māru Svīri, viņa ir ļoti interesants cilvēks, kurš māk visu pateikt trāpīgi un interesanti. Vienmēr apbrīnoju viņu un domās citēju viņas teikto, nodomājot: kā var tik labi pateikt!
Vispār šī diena ir ļoti izdevusies, un es šodien Staburagā jūtos ļoti labi.
