2. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 20. marta numurā.
2. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 20. marta numurā.
Kaut kādreiz šo laukumu rotājusi vissenākā Habsburgu rezidence, šobrīd zem laukuma ierīkota milzu pazemes autostāvvieta, bet virszemē, ap vareno Marijas kolonnu, ik brīvdienā veidojas tāds kā zāļu tirgus. Zemnieki no laukiem ierodas ar savu svaigo ekoloģisko produkciju — gataviem darinājumiem, šķiņķiem, sieriem, smaržīgām strūdelēm, rudenī atved šturmu — saldu reibinošu vīna pirmproduktu, ziemā — arī karstu punšu. Te gadījies redzēt arī tādus kā tūrisma gadatirdziņus, šoruden savu valsti un tūrisma iespējas tajā aktīvi reklamēja čehi. Hofa laukuma baznīca vēsturiski slavena ar Napoleona pieveiktā austriešu imperatora Franča II runu 1806. gadā, kad viņš paziņoja par Svētās Romas impērijas galu. Mūsdienās dievkalpojumi šajā baznīcā notiek dažādās Eiropas tautu valodās.
Apceram arī faktu, ka 1913. gadā Vīnē nejauši viens otram tuvu garām varēja paiet apmēram 33 gadus vecais Staļins, kurš bija nosūtīts vākt materiālus darbam “Marksisms un nacionālais jautājums” Vīnes bibliotēkās (to valodu nepratēja vietā gan veica pāris baltiešu), un 23 gadus vecais Hitlers, kurš te bieži sēdējis, gleznodams tūristiem domātus akvareļus ar Vīnes skatiem. Ak, kaut viņš būtu uzņemts Mākslas akadēmijā!
3. diena
Brokastis paēduši, dodamies ārpus Vīnes. Pirmais objekts ir Eiropas lielākais pazemes ezers (6200 m2) Hinterbrilē. Reklāma vēsta, ka ezers ir vien nieka 17 km no Vīnes centra, pie tam tiek solītas ekskursijas visās valodās. Tomēr jāveic apmēram 45 minūtes ilgs brauciens pa Lejasaustrijas zemi cauri nelieliem ciematiem ar pasaku mājiņām līdzīgām mītnēm, garām vilinošajiem austriešu krodziņiem ar iedvesmojošiem nosaukumiem, kā “Hexensitz” — “Raganu sēdeklis”. “Visās valodās” nozīmē, ka grupai ir iespēja izvēlēties kādu no labāk zināmajām svešvalodām — angļu vai krievu, tā tad tiek atskaņota pazemē, aplūkojot objektus. Ieejas maksa — tikai EUR 7.
Iznīcinātājs pazemes ezera grotā
Milzīga dabas katastrofa vainojama pie šī vērienīgā dabas pieminekļa izveides. 1912. gadā pēc spridzināšanas darbiem toreizējās ģipša ieguves vietās vairāk kā 20 miljonu litru ūdens ar milzīgu spēku ielauzās pazemes ejās un spraugās. Ieplūstot ūdenim, izveidojās milzīgs ezers. Trīsdesmitajos gados alu pētnieki atklāja šo dabas veidojumu, jūsmoja un secināja, ka to nepieciešams rādīt publikai.
Otrā pasaules kara laikā pazemes ejās iekārtoja Hainnela lidmašīnu rūpnīcu, kurā strādāja ap 2000 strādnieku un sāka ražot pirmo reaktīvo iznīcinātāju HE—162, kura modeli ezera grotā varam aplūkot mūsdienās. Pēc kara grotu atkal atklāja, un gadā to apmeklē ap
20 000 interesentu no visas pasaules. Arī mēs līkumojam pa eju labirintiem līdzi pavadonim, jūsmojam par pazemes zālēm, šausmināmies par seno kalnraču, īpaši viņu zirgu, likteni (viņi alas pustumsā kļuva akli), par to, cik dziļi pazemē esam nokļuvuši. Pazemes gājiens noslēdzas ar romantisku vizināšanos laivās pa ezeru, kurā mūs iepriecina balti ūdens ziedi.
Austrija ir zeme, kurā gaida dzeramnaudu. Te to jūtam īpaši. Kaut vairums mūsu grupas jauniešu labi pārvalda svešvalodas un paši ātri izlasa, kas rakstīts uz lielā plakāta pirms ceļojuma beigām, pavadonis cenšas vēl pievērst tam uzmanību un izklāstīt arī mutiski. Jaunieši sajūsmā aplaudē, un eiro monētas sabirst laivinieka plaukstā.
Patvērums Melkas klosterī
Mūsu nākamais objekts ir Melkas abatija. Šī kādreizējā valdnieku Bābenbergu mītne, dēvēta par Austrijas vēstures šūpuli, vīd augstu virs Donavas kreisā krasta. Pirmie Bābenbergi rada te pēdējo atdusas vietu. Senču atdusas vietai vajadzēja palikt garīdznieku rīcībā, tāpēc 11. gs. ķeizars Leopolds piešķīra šo zemi un pili benediktīniešu mūkiem, kuri pārveidoja seno pili par nocietinātu klosteri. Vācu valodā vārds “stiff” nozīmē gan “klosteris”, gan “ziedojums”. Karaļi, imperatori ziedoja baznīcai, baznīca viņus atbalstīja, sniedza patvērumu vai naktsmājas ceļojot. Arī tādi slaveni Habsburgi kā Francis Jozefs ar sievu Elizabeti (slaveno Sisi) ceļojot izmantojuši Melkas klosterī speciāli iekārtotus apartamentus.
Abatija ir pārcietusi gan ugunsnelaimes, gan 16. gs. turku uzbrukumu un vairākkārt pārbūvēta. 1702. gadā abats Bertolds Dītmairs sāka būtisku abatijas celtņu pārbūvi. 18. gs. Austrijā bija baroka laikmets, tādējādi tālaika slaveno mākslinieku Jākoba Prantauera, Jozefa Mungnasta un Fišera fon Erlaha radīts klostera lieliskais barokālais veidols, kāds tas paveras mūsu acīm mūsdienās.
Altāris kā skatuve
Ekskursija klosterī notiek vietējā gida vadībā, katram samaksājot nepilnus EUR 9. Ik durvis tiek atslēgtas un aiz grupas atkal aizslēgtas. Īpašā sajūsmā esam par lielisko skatu no klostera terases, arī par klostera vērienīgo bibliotēku, kurā glabājas aptuveni 100 000 izdevumu eksemplāru, starp tiem 2000 manuskriptu un 1600 inkunābulu.
Spirālkāpnes ar dekoratīvu balustrādi bibliotēku savieno ar klostera baznīcu. Iekšdarbu arhitekts itālietis Antonio Beducci pirms tam esot būvējis vien teātrus. Tādējādi baznīca izdevusies neparasta, jūtama tās līdzība teātrim, altāra vietā it kā skatuve. Tomēr viss ir krāšņs, grezns un atgādina par dieva varenību un cilvēka niecību zemes virsū. Klostera plašumos mīt neliels skaits mūku, ir administrācijas telpas, iekārtota arī parasta skola apkārtnes bērniem.
Mūkiem savi vīna dārzi
Vasarā iespējams aplūkot arī klostera skaisto dārzu. Ziemā atvērta tikai kafejnīca un suvenīru veikali. Līdzās svētlietām, grāmatām un suvenīrattēliem var iegādāties arī klostera produkciju — Vahavas ielejas vīnus, “Zweigel” un rislingu, jo klosterim pieder savi vīna dārzi, ieņēmumi no kuriem gan neesot nesuši peļņu, tāpēc tiekot iznomāti. Citas tradicionālās klostera saimniecības nozares, lauksaimniecība un meža apsaimniekošana, mūsdienās nosedz klostera vajadzību izdevumu daļu. Tūrisms ir nozare, kas būtiski palīdz klosterim, tā ēku saglabāšanai un restaurēšanai.
Turpmāk vēl
