Vācijas pilsētiņas Epšteinas iedzīvotājus un aizkraukliešus draudzība vieno jau vairākus gadus, un Aizkraukles domes sastāva maiņa šajās attiecībās neko negroza.
Vācijas pilsētiņas Epšteinas iedzīvotājus un aizkraukliešus draudzība vieno jau vairākus gadus, un Aizkraukles domes sastāva maiņa šajās attiecībās neko negroza. Vienīgi no jauna jāiepazīstas. To arī darīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme un viņa vadītā delegācija, maijā viesojoties šajā sadraudzības pilsētā.
Mazās pilsētiņas, kuras “aplipušas” apkārt Frankfurtei pie Mainas, visas ir vienādas kā Lieldienu olas. Epšteina tomēr atšķiras. Kaut vai ar to, ka izvietota kalnainā apvidū. Pakalnu ieskauta, pilsētiņa ir no vējiem pasargāta un labvēlīgā klimata dēļ atgādina nelielu paradīzes stūrīti, kur mājas izbūvētas terasveidīgi. Zeme šajā vietā ir ļoti dārga, un iedzīvotāji pie mājas var atļauties nopirkt tikai nelielu zemes gabaliņu dārzam. Dažai mājai zemes apkārt nav vispār, un vienīgie zaļumi ir keramikas podos iedēstītas puķes vai minikociņi.
Rapša dzeltenais paklājs
Pavasarī Vācijā biju pirmo reizi, un visvairāk mani pārsteidza milzīgie ziedošie rapša lauki. Šķiet, citas lauksaimniecības kultūras Vācijā nemaz neaudzē. Visur, kur vien skaties, līdz pat pamalei viens vienīgs dzeltens klajums. Tik populārs rapsis kļuvis plašā lietojuma dēļ — no tā gatavo eļļu un biodegvielu.
Vienīgais ražošanas uzņēmums Epšteinā ir neliela staniola rūpnīca. Šī pilsētiņa ir līdzīga Ogrei — Frankfurtes pie Mainas “guļamistaba”. Visi strādā Frankfurtē, bet dzīvo Epšteinā. Pilsētnieki ar dzīvi būtu apmierināti, ja ne viena lieta: milzīgās Frankfurtes lidostas tuvums. Ik minūti gaisā paceļas vairākas lidmašīnas. Vakarā, sēžot verandā, naksnīgajās debesīs ik pēc pāris sekundēm var ieraudzīt spīguļojošās lidmašīnu ugunis.
Ciemiņu pilna pilsēta
Kā jau līdzšinējās viesošanās reizēs ierasts, aizkrauklieši dzīvoja epšteiniešu ģimenēs. Daži tā sadraudzējās, ka šķīrās asarām acīs. Viens no mazajiem Aizkraukles dziedātājiem pat bija gatavs tur palikt.
Aizkrauklieši nebija vienīgie ciemiņi. Epšteinieši draudzējas arī ar Francijas Langeas pilsētas iedzīvotājiem, un no šīs pilsētas mūzikas skolas bija ieradies pūtēju orķestris. Sadraudzības pilsētu Kenilvortu Lielbritānijā gan pārstāvēja tikai pāris atbildīgu amatpersonu.
Kāpēc bijām ielūgti tieši šajā laikā? Sakarā ar Eiropas nedēļas pasākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs. Organizācijas “Europart” Epšteinas nodaļu vada Silvija un Francis Fluhi, aizkraukliešu lielākie draugi, viņi arī organizēja šīs nedēļas pasākumus Epšteinā un ielūdza ciemos aizkraukliešus.
Aizkraukliešiem četri projekti
Nozīmīgākie bija priekšlasījumi darba grupās. Aizkrauklieši prezentēja četrus projektus. Par tūrisma iespējām Aizkrauklē un rajonā projektu bija sagatavojusi Aizkraukles novada domes starptautisko sakaru koordinatore Egija Meikšāne, par amatniecību novadā — Aizkraukles pilsētas kultūras nama direktore Anta Teivāne. Par amatniecības iespējām Kokneses speciālajā internātskolā stāstīja un audzēkņu darbus vēlāk pārdeva šīs skolas direktore Maija Grunda. Egija Meikšāne runāja arī par informācijas centra izveidi Aizkrauklē. Visām kundzēm, demonstrējot materiālus digitālā versijā, palīdzēja Aizkraukles 2. vidusskolas direktors Leons Līdums.
Vēlāk koncertu laikā epšteinieši labprāt pirka Kokneses speciālās internātskolas bērnu darbiņus — koka lāpstiņas, rotaļlietas, tamborējumus, šūtos priekšautiņus un citus rokdarbus.
Ar kuģi pa Reinu
Ne jau darbs un koncerti vien bija epšteiniešu sagatavotajā programmā. Lieliska izklaide ciemiņiem no Latvijas un Francijas bija izbraukums ar kuģi pa Reinu, vērojot vīnogulājiem noaugušos upes krastus un senās vācu pilis. Diena bija saulaina un jauka, un vakarā daudziem nosauļotie vaigi dega kā ugunī.
Diemžēl laika apstākļi Vācijā mūsu ciemošanās laikā nebija labvēlīgi, lai koncerti varētu notikt pilsdrupu laukumā, kā bija paredzēts. Lietus dēļ nācās palikt telpās. Pirmajā — iepazīšanās — vakarā zālē spēlēja salonorķestris un franču džeza trio.
Paši nes, paši pērk
No vāciešiem mēs varam daudz ko pamācīties. Kaut vai mums tik ierasto “groziņu” vakaru rīkošanu. Mēs to, ko atnesam, paši arī apēdam. Vācieši dara savādāk — atnes no mājām pašu ceptās kūkas, gatavotos salātus, gaļu, liek to visu zviedru galdā un pēc tam pārdod. Piemēram, samaksājot vienu eiro, pēc izvēles vari ņemt kādu kūkas gabalu, par diviem eiro — salātus utt. Iegūto naudu pēc tam izmanto maksai par zāles īri un citiem izdevumiem. Un neviens neprasa ne čekus, ne kvītis iekasētajai naudai, ne pierādījumus, ka atnestie produkti ir gana labi!
Organizējot pasākumus, vācieši neizmanto algotus darbiniekus — apkopējus, viesmīļus, pārdevējus, kasierus. Visu dara paši. Arī grīdas uzslauka un traukus mazgā. To darīt nekautrējas pat pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais mērs. Plūmes kungam, kurš mita pie Fluhiem, pēc sarīkojuma vienmēr nācās palikt pēdējam, jo Fluhu ģimene bija viena no tām, kura kopā ar citiem sakārtoja zāli, saposa virtuvi un pārbaudīja, vai viss kārtībā.
Tombola vāciešu gaumē
Vēl man patika vāciešu rīkotā loterija jeb, kā viņi to sauca — tombola. Loterijas biļete maksā vienu eiro, vari pirkt, cik vēlies. Iespējamie laimesti, kurus atnesuši pasākuma rīkotāji, jau izvietoti vispārējai apskatei. Pēc tam griež laimestu ratu un izlozē skaitli. Laimējušais dodas pie dāvanu galda un izvēlas tīkamāko, un tā tas turpinās, kamēr balvu vairs nav. Tātad labākās mantas dabū tie, kuru numurus izlozē vispirms.
Sagadījās tā, ka vienu no lielākajiem laimestiem — fotoaparātu — šoreiz ieguva viens no mūsu autobusa vadītājiem. Toties lauvastiesa laimestu tika pašiem vāciešiem. Latvieša mentalitātei kaut kā neierasti — mēs laikam paši loterijā nemaz nepiedalītos, lai tikai ciemiņiem tiek vairāk laimestu, bet vācieši ir citādāki.
Mūzikas skola — klubs
Aizkraukles mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi bija ielūgti arī tāpēc, ka vietējā mūzikas skola svin 30 gadu jubileju. Viens no vakariem pilnībā bija veltīts šim notikumam. Dažādu Eiropas Savienības valstu tautas dejas dejoja un dziesmas dziedāja mūzikas skolas bērni.
Epšteinā nav tādas mūzikas skolas, kādu to iedomājamies mēs. Bērni tajā darbojas kā klubā — muzicē, mācās dejot, gatavo dažādus priekšnesumus, spēlē ģitāru. Pēc savām spējām un vēlēšanās, stingru prasību nav. Tāpēc salīdzinājumā ar latviešu bērniem vāciešu līmenis ir ļoti zems. Tikai aizbraucot uz svešu zemi varam novērtēt, cik talantīgi patiesībā ir mūsu bērni.
Latviešiem joprojām grūti pieņemt arī vāciešiem raksturīgo ēšanu un dzeršanu priekšnesumu laikā. To dara pat vecāki, kuru bērni tobrīd dzied vai dejo. Zālē piedevām valda tāds troksnis, ka nav iespējams pat lāgā dzirdēt, ko dzied.
Zēni dzied kā eņģeļi
Toties, kad uz skatuves nāk Aizkraukles mūzikas skolas audzēkņi, zāle pieklust, un daudziem aizmirstas pat ierastā ēšana un dzeršana. Ar aplausiem sagaida un pavada koklētājas Kristīni Kāpiņu un Zandu Liepiņu, flautisti Madaru Behmani, vijolnieci Agnesi Stalidzāni. Ar ovācijām sveic saksofonistu Kristapu Golovacki. Vētraini panākumi ir mazo zēnu kvartetam, kuri dzied kā eņģeļi. Aleksim Timofejevam, Edmundam Paškevičam, Jānim Skeranskim un Aināram Sprostam dziesmu vācu valodā nākas pat atkārtot.
Vācieši prot novērtēt labu sniegumu un atzīst, ka aizkraukliešiem līmenis ir ļoti augsts. Skolas direktore Lilita Dzilna, pedagogi Daina Delvere, Silvija Tomaševska, Inga Strazdiņa—Hohlova un Kārlis Strazdiņš var lepoties ar savu veikumu. Ar mūsu bērniem nav kauns muzicēt jebkurai auditorijai.
Saviļņojošs ir brīdis, kad visa aizkraukliešu delegācija pēc Silvijas Fluhas lūguma uz skatuves dzied viņas mīļāko latviešu dziesmu “Pūt, vējiņi!”. Silvijas kundzes acīs ir asaras…
Ragu mūzika pieskandina zāli
Slavējami arī francūži. Langeas mūzikas skolas pūtēju orķestris muzicēja tik atraktīvi, ka aizrāva līdzi visu zāli. Ragu mūzika vienmēr ir patikusi publikai, un, ja vēl muzikanti ir tik temperamentīgi kā francūži, tad klausītāju atsaucība garantēta.
Iespējams, nākotnē aizkraukliešiem var izveidoties draudzība arī ar Francijas pilsētu Langeu.
Saņems Sudraba goda zīmi
Eiropas dienu laikā Epšteinā daudz pateicības vārdu teica “Europart” Epšteinas nodaļas vadītājiem Silvijai un Francim Fluhiem. Viņi daudz darījuši, lai stiprinātu draudzību ar Aizkraukli, vākuši un sūtījuši mums humāno palīdzību gandrīz desmit gadu.
Pateicībā par visu līdz šim darīto Aizkraukles novada dome ierosinājusi Trīszvaigžņu ordeņa domei apbalvot Silviju un Franci Fluhus ar šī ordeņa Sudraba goda zīmi. Apstiprinājums jau saņemts. Vēl tikai neliela aizķeršanās: Vācija ir valsts, kurā ir īpašs likums — ja tās pilsoni apbalvo kāda cita valsts, nepieciešama Vācijas valdības piekrišana. Cerams, drīzumā tā tiks saņemta. Jūlijā Fluhu ģimene plāno ierasties Aizkrauklē uz pilsētas svētkiem.
Nav ražošanas, nav ienākumu
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme, dodoties uz Epšteinu, bija cerējis sākt sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem. Diemžēl tādu Epšteinā nemaz nav, jo nav arī nekādas ražošanas.
Epšteinas pilsētas mērs, ieraugot mūsu autobusu, uz kura ir Kokneses, Vitingenas un Aizkraukles ģerboņi (autobuss pirkts Vācijas pilsētā Vitingenā, ar kuru draudzējas Koknese — aut.), teicis: “Mēs esam nabaga pašvaldība. Lūk, Vitingena — tā gan ir bagāta!”. Vitingenā esmu bijusi un zinu, ka šajā pilsētā ir vairāki lieli uzņēmumi ar simtiem strādājošo, kuri nodokļos pašvaldībai iemaksā pamatīgas summas.
Protams, sadarbība ar Epšteinu iespējama citās jomās — kultūrā, sportā, mākslā, tūrismā, iesaistoties izglītības apmaiņas programmās.
Dāvana uz atvadām
Piecas dienas Epšteinā pagāja kā viens mirklis. Katra ģimene savam viesim centās kaut ko parādīt, kaut kur aizvest, lai priekšstats par Vāciju būtu plašāks, īpaši tiem, kuri šajā valstī bija pirmo reizi.
Šķiroties Fluhu ģimene atnesa lielu kasti. Neviens nezināja, kas tajā iekšā. Izrādās, iepriekšējā vakarā Francs Fluhs kaut kur bija pazudis, jo devies pēc dāvanas — sešām ierīcēm videokonferenču rīkošanai, izmantojot internetu. Šo ierīci Leons Līdums atveda sešām Aizkraukles rajona izglītības iestādēm: Aizkraukles 1. un 2. vidusskolai, Kokneses un Skrīveru vidusskolai, Kokneses speciālajai internātskolai un bērnunamam “Dzeguzīte”, kā arī Panevēžas vidusskolai, ar kuru draudzējas Aizkraukles 2. vidusskola.
