Ja garauši Lieldienās patiešām nestu olas, tad visvairāk to būtu Cēsu rajona zemnieku saimniecībā “Zaķīši”, kura ir viena no lielākajām trušu audzētavām Latvijā. Reizēm fermā ir pat līdz četriem tūkstošiem trušu.
Ja garauši Lieldienās patiešām nestu olas, tad visvairāk to būtu Cēsu rajona zemnieku saimniecībā “Zaķīši”, kura ir viena no lielākajām trušu audzētavām Latvijā. Reizēm fermā ir pat līdz četriem tūkstošiem trušu.
Ainaviski skaistā vieta netālu no Amatas upes, kurā ir zemnieku saimniecība “Zaķīši”, jau kļuvusi par tūristu iecienītu apskates objektu.
Viesmīlīgie garauši
Saimniecības vadītāja Daina Zaķe par sevi saka: “Es te esmu vienīgais Zaķis, visi pārējie ir truši!”. Ap piecdesmit šķirņu trušu — Angoras, dūnvilnas, oranžais rekss, Beļģijas milzis, pundurtrusis un citi — mīt būros. Lieli, mazi, vienkrāsaini, raibi, melni, balti, rudi… Tā vien gribas attaisīt būri un kādu paņemt rokās. Taču tas nav nepieciešams, jo saimniece aicina trušu dārzā, kur savvaļā ganās ap 100 garaušu. Bērniem te ir īsta paradīze — jaukie pūkainie radījumi ir ļoti droši un viesmīlīgi. Viņi ielenc katru, kurš te nāk ar cienastu (turpat var iegādāties burkānus).
Bezmaksas konsultācijas
Trušu audzētāji vai tie, kuri gatavojas par tādiem kļūt, var saņemt bezmaksas konsultāciju visdažādākajos jautājumos, piemēram, kādu interesē, vai trušiem obligāti jādod dzert. Saimniece atbild apstiprinoši. Savukārt kāds cits izsaka nožēlu, ka ziemā pūkainīšiem grūta dzīve. Izrādās, tā vis nav — aukstumā truši jūtas daudz labāk nekā karstajās vasaras dienās. Jo vēsāks laiks, jo trusis spriganāks. Karstajā laikā garauši ir miegaināki.
Rīko trušu dienas
Zemnieku saimniecībā “Zaķīši” apmeklētājiem ir interesanti visu gadu. Var izvēlēties izbraukumu ratos un kamanās, nobraucienu pa trosu ceļu, vizināšanos laivās un ar plostu.
Saimniecībā Zaķu pāris organizē arī trušu dienas. Tad te notiek trušu izstāde un gadatirgus. Ikviens var piedalīties garaušu ķeršanas sacensībās un citās atrakcijās.
Posts suņu dēļ
Lielākais bieds trušu audzētavai ir klaiņojošie suņi. Pērn viņi nokoda gandrīz pussimt šķirnes trušu. Suņi bija atlauzuši būru durtiņas un garaušus no tiem izvilkuši. Materiālie zaudējumi bija ap tūkstoš latu. Daudzi mazie trusēni palika bez mātēm. Daži saplosītie dzīvnieki, kuri bija atvesti no ārzemēm, bija vienīgie šķirnes eksemplāri kolekcijā. Suņu nodarījuma dēļ saimniekiem bija ne tikai materiāli, bet arī emocionāli zaudējumi.
