Vasara un rudens ir kāzu laiks. Septembrī precēsies arī Ilze un Gatis (vārdi mainīti), bet ko darīt, ja vīramāte kāzās vēlas īstenot savas nepiepildītās vēlmes?
Ilze un Gatis ir pazīstami jau divus gadus. Pēc pirmās tikšanās ar puiša ģimeni meitene nosprieda, ka Gata vecāki būs tikpat mīļi kā pašas — laipni, rūpīgi un cienījami. Reiz, ieminējušies par kāzām, jaunieši patīkami pārsteiguši vecākus. Ilzes māte un tēvs zināja, cik meitai tas ir nozīmīgi, un solīja atbalstīt it visā, tāpat arī Gata vecāki. Laulību gaidās jaunajam pārim galvā virmoja dažnedažādas idejas, kur noīrēt viesu māju, kādus tērpus iegādāties, cik daudz viesu aicināt. Taču drīz vien iejaucās Gata māte Anita. Viņa piedāvāja apmaksāt pusi izdevumu, un, tā kā ar naudu bija paknapi, jaunieši piekrita. Bet notika kā teicienā — kurš maksā, tas pasūta mūziku! Gata māte iejaucās it visur — jaunajiem iepriekš neprasot, atrada viesu namu, sarunāja galda klājējas un sazin ko vēl. Viņa dēla laulību reizē vēlējās īstenot kādas nepiepildītas vēlmes vai vienkārši būt situācijas noteicēja, kā bija radusi visu dzīvi. Ilzei tas nebija pieņemami, bet Gatis atteica, ka māte vēl tikai labu. Kāzās neiztikt bez muzikantiem, tāpēc, apspriežoties ar nākamo vīru, sarunāja duetu pagastā. Ar to Anita nebijusi mierā, sakot, ka nekas dižs tas neesot. Bet Ilze palika pie sava.
Šķita, ka ar to viss beidzies un nākamā vīramāte likusies mierā, bet tā nebūt nebija. Anita nolēma palīdzēt izraudzīties kleitu, arī kurpes un citus aksesuārus, bet vedeklas izvēle nebija pa prātam — pārāk atkailināti pleci, pārāk augsts papēdis un tā tālāk. Ilzes pacietība zuda, un viņa nolēma, ka jāizrunājas tagad vai arī tā turpināsies mūžīgi.
— Tas vairs nebija izturams, es novērtēju Anitas finansiālo palīdzību, esmu ļoti pacietīga, bet ne situācijā, kad laužas manā un Gata dzīvē. Es taču precos ar viņu, nevis ar viņa māti! — stāsta Ilze. — Todien mums bija ilga saruna, cik vien spēju, centos runāt mierīgi. Taču Anita kliedza, ka man neesot tādas pieredzes kā viņai. Nenocietos un sev neraksturīgi atcirtu: “Pie velna, tās ir manas un Gata kāzas, mūsu dzīve, un tajā es neļaušu iejaukties nevienam!”. Raugoties Anitas dusmās zvērojošās acīs, šķita, ka viņa man būtu gatava iesist, bet nē. Viņa piecēlās un klusi aizgāja.
Taču pēc šīs sarunas viss mainījās. Sajutusi spēcīgu pretinieci, Anita vairs tā neuzbāzās, bet, ja ko arī darīja, tad Ilze pieklājīgi izteica savu viedokli, neļaudamās diskusijām. Jaunais pāris uz laulībām nolēma aicināt tikai tuvākos radus un draugus, tikās ar saimniecēm un veica izmaiņas ēdienkartē, apskatīja viesu namu, un tas patika abiem, bet svinību tērpus izvēlējās kopā ar draugiem. Līdz jauniešu kāzām atlicis mazliet vairāk kā mēnesis. Šķiet, šīs tomēr būs tikai Ilzes un Gata kāzas, viņu laimīgā diena.
