Marta sākumā Lielbritānijā, “Straumēnos”, viesojās skrīverieši — Skrīveru kultūras nama senioru koris “Baltābele”, amatierteātris un meiteņu saksofonistu kvartets “Jewel”.
Marta sākumā Lielbritānijā, “Straumēnos”, viesojās skrīverieši — Skrīveru kultūras nama senioru koris “Baltābele”, amatierteātris un meiteņu saksofonistu kvartets “Jewel”. “Straumēnos” 4. un 5. martā notika Daugavas Vanagu gadskārtējā pilnsapulce, godināja pulkvedi Oskaru Kalpaku un atcerējās Latviešu leģionu.
Latvijā rīko Tēvzemes Daugavas Vanagu salidojumus, kuros pulcējas vīri un sievas sirmām galvām. Tie, kuri pārdzīvojuši dažādu varu laikus. Tādu brīvības cīnītāju ir daudz arī svešās zemēs. Šos tautiešus liktenis aizvedis uz Ameriku, Kanādu, Vāciju. Pagājušā gada decembrī skrīverieši saņēma uzaicinājumu piedalīties Lielbritānijas latviešu rīkotajās pulkveža Kalpaka dienās un Daugavas Vanagu salidojumā 4. un 5. martā “Straumēnos”.
Eiropas “sirds”
Ar Skrīveru pašvaldības atbalstu tālajam braucienam 26. februārī agri no rīta posās Skrīveru pašdarbnieki — sieviešu senioru koris “Baltābele” diriģentes Edītes Aneraudes vadībā, Skrīveru amatierteātris un režisors Juris Kalvišķis ar kundzi, Skrīveru meiteņu saksofonistu kvartets “Jewel”. Organizatoriskās rūpes par mums bija uzņēmusies “Straumēnu” bijusī darbiniece, gide Silvija Maliņa un skrīveriete Ilona Rūķe.
Pēc vairāku dienu brauciena nokļuvām pašā Eiropas galvaspilsētā Briselē. Pilsētā, kuras vārdu piemin visās ES valstīs. Pilsētas sirds ir lielais laukums ar krāšņo rātsnamu, kuru uzskata par visskaistāko Eiropā. Briseli slavenu dara arī “Atomiums” un pilsētas čurājošais puisēns, kuru apvij daudzas leģendas. Ikvienam tūristam Briselē jāapmeklē Eirokvartāls, jānogaršo slavenās Briseles vafeles, šokolāde un alus.
Visskaistākajā pilsētā
Devāmies arī uz slaveno Zivju ieliņu, kur var nobaudīt austeres vai ceptas zivis. Mums, latviešiem, tie bija eksotiski skati!
Drīz vien mūsu autobuss traucās tālāk, un vēlu vakarā skatam jau pavērās Parīzes naksnīgās ugunis. Brīnišķīgs brauciens ar kuģīti pa Sēnu sniedza pirmos iespaidus par šo arhitektūras šedevru pilsētu 36 tiltu skavās, un katrs no tiem izceļas ar savu arhitektūru un vēsturi.
Iekārtojušies viesnīcā blakus Mulenrūžai, devāmies aplūkot visaugstāko vietu Parīzē — 129 metru augstumā virs jūras līmeņa Monmartras kalnā izvietoto baziliku, Gleznotāju laukumu. Šī vieta ir īsta gleznotāju meka, kur jau 19. gadsimtā dzīvoja pasaules slavenākie mākslinieki — Pikaso, brāļi van Gogi un citi.
Diemžēl skats uz pilsētu no pompozās un fantastiski skaistās bazilikas mums bija tikai nojaušams, jo līdzi no Latvijas, šķiet, bijām atveduši slapju sniegu. Gides vēlāk stāstīja, ka parīzieši tādu pēdējos 10 gados neesot redzējuši.
Agri no rīta bija nodzisušas Mulenrūžas spožās ugunis, un Parīzes gida Igora vadībā mums bija jādodas apskatīt Parīzi dienas laikā. Tie bija neskaitāmi arhitektūras šedevri — Triumfa arka, Invalīdu nams, Versaļas pils, slavenais Eifeļtornis un Marsa laukums, Elizejas lauki un Latīņu kvartāls, kurš savu arhitektūru saglabājis vēl kopš 13. gadsimta.
Brauciens gar vareno Sēnu arī dienā valdzināja. Tās krastus grezno Luvra — varenā karaļu pils, cietoksnis un lielākais muzejs pasaulē. Un kur vēl Parīzes opera, Sitē sala un gotikas stilā celtā Parīzes Dievmātes katedrāle.
Īpašu skrīveriešu ievērību guva slavenais franču smaržu muzejs, kurā uzzinājām franču smaržu rašanās noslēpumus.
No Eifeļtorņa augstumiem
Ak, šī skaistākā pasaules pilsēta! Tajā izspēlētas drāmas un melodrāmas, komēdijas un traģēdijas, lemti karaļu un veselu impēriju likteņi, dzimuši pasaules slavenākie gleznotāji, rakstnieki, filozofi un mūziķi — katrs laikmets pilsētai mantojumā atstājis lieliskus pieminekļus. To visu vēlreiz vērojām no putna lidojuma, uzbraucot 321 metru augstajā Eifeļtornī, ko būvējis Gustavs Eifelis, uzvarot tehnikas sasniegumu projektu konkursā.
Vienā dienā bijām iemīlējuši Parīzi, kā to reiz izdarījis Ernests Hemingvejs, vēlāk rakstīdams: “Ja tev ir laimējies jaunībā dzīvot Parīzē, tad, lai nu kur tu dotos savā turpmākajā dzīvē, atmiņas tev sekos, jo Parīze ir neaizmirstams baudījums!”.
Franču mūzikai autobusā skanot, katrs ar savu Parīzes iespaidu bagāžu devāmies ar prāmi uz Anglijas ostas pilsētu Doveru un tālāk uz Londonu.
Septiņas māsiņas
Iespaidu kamolus šķetinot, bijām pārvarējuši Lamanša jūras šaurumu, un mūsu skati apbrīnā pievērsās īpatnējām baltām klintīm, kuras slējās visapkārt. Septiņas māsiņas — baltās klintis, uz kurām šur tur redzami asi dzelteni ziedoši ērkšķu krūmi, acālijas, rododendri, kas liecināja, ka esam tālu prom no Latvijas sniegotajiem laukiem. Anglijā bija agrs silts pavasaris (+2 grādi), ceļmalās ziedēja krokusi, zilie zvani, dafadilles (narcises), pumpurus riesa magnolijas. Līdzīgi kā pie mums brīvā dabā zied ievas un ceriņi, tur valda rododendri, acālijas, kamēlijas.
Gide Silvija stāsta par šo seno tradīciju zemi, tās dabu, cilvēkiem un viņu paražām. Vēlāk par viņas vārdiem varējām pārliecināties paši — visapkārt angļu mežs, pedantiska kārtība mājās, uz ielām, visi pacietīgi, pieklājīgi, ļoti uzmanīgi. Neviens nekur nesteidzas, jo Anglijā nokavēt randiņu par divām stundām un 15 minūtēm esot normāli.
Pa autobusa logu redzējām, ka zaļajā zālītē ganās govju, aitu, zirgu ganāmpulki, ieraudzījām zaķus, fazānus, parkos bija daudz vāveru.
Londonas “acs”
Pēc divu stundu brauciena no Doveras bijām Londonā — visu vēlmju piepildījuma pilsētā, ko izveidojuši galvenokārt privātīpašnieki, nevis LAIKS. Par to varēja pārliecināties, ja bija jāatrod kāda adrese, jo māju numuri ielās šajā pilsētā nemaz nav pēc kārtas, bet gan pēc privātīpašnieka vēlmēm. Visur ielās mudžēja taksometri melnā krāsā, sarkani divstāvu autobusi, ielu malās sarkanās telefona būdiņas — Londonas vizītkarte. Pati pilsēta sadalīta 42 administratīvos centros. Londonā ir vecākais metro pasaulē, pavisam 13 metro līniju, četras dzelzceļa stacijas.
Drīz stāvējām varenās Temzas krastā un vērojām Viktorijas laika gotikas šedevru — Tauera tiltu, Tauertorni, Svētās Katrīnas dokus, kur kādreiz būvēts tik daudz laivu, bet tagad noenkurotas tikai atpūtnieku un baņķieru jahtas.
Mūsu uzmanība bija pievērsta izcilam viduslaiku arhitektūras šedevram — Vestminsteras abatijai ar 3000 kapenēm, kur apbedīts 20 karaļu un no kuras pēdējā gaitā tika izvadīta princese Diāna.
Apskatījām arī pasaulē populārāko objektu — panorāmas ratu “Londonas acs”, kur īpašā kapsulā pacēlāmies 135 metrus virs Londonas. Skatam pavērās lielākais Anglijas parks — Haidparks, kurā notiek slavenās deju grupas “Riverdance” koncerti, Kensingtonas pils, arī karaļu rezidence — Bekingemas pils.
Devāmies tuvāk apskatīt skaisto Vindzoras pili, kurā dzīvojuši un to veidojuši visi Anglijas karaļi. Šī pils ir senākā pastāvīgi apdzīvotā rezidence Lielbritānijā. Karalienei Elizabetei II tā ir brīvdienu rezidence.
(Turpmāk vēl)
