Pavasara saulgriežus, kas šogad bija 21. martā, pie lielajiem ozoliem Vīnakalna pakājē Klintenes pagastā ieskandināja Pļaviņu novada kultūras centra folkloras kopa “Āre”.
Vietalvas pagasta kultūras darba organizatore un folkloras kopas “Āre” vadītāja Agita Lindenberga teic, ka latviešiem Lieldienas jeb Liela diena precīzi izteic šī notikuma jēgu un saturu — diena kļūst garāka par nakti, un saule nāk atpakaļ uz mūsu Māras zemi. Saulīti daudzināt gan todien vajadzēja īpaši spēcīgi, jo debesis lielākoties klāja mākoņi, kas birdināja sniegu. Tomēr pavasaris jau ir pārsteigumu pilns, tāpēc izsenis bija svarīgi pavasara saulgriežos veikt darbības, kas dzītu projām tumsu.
Lieldienām ir dažādas izdarības, kas ne tikai aizgaiņā tumsu, bet arī veicina auglību — šūpošanās, rotaļas, sadziedāšanās, olu un plāceņu ēšana, kā arī citas. Tajās “Āre” aicināja iesaistīties pasākuma dalībniekus. Īpašu noskaņu radīja sarīkojuma izvēlētā vieta pie lielajiem ozoliem, ko dēvē arī par Paulu ozoliem. Folkloras kopas dalībniece un gide Gunta Lazda stāsta, ka netālu ir senais Lokstenes pilskalns, ko tagad pretī “Liepkalniem” skauj Daugavas ūdens. Kad to izpostīja, lokstenieši pārcēlās uz dzīvi nedaudz tālāk, kur Lokstenes upītes krastā 16. gadsimtā izveidojās muiža. Ap to laiku, visticamāk, stādīti šie ozoli. Turpat atrodami auglības akmeņi, kas redzami līdz pat Vīnakalnam.
— Šī vieta ilgus gadus bija aizaugusi krūmiem, bet tagad tā pieder “Liepkalniem”, un īpašnieks Dagnis Čākurs pamazām to sakārto. Zemi šajā vietā viņš pirms vairākiem gadiem nopirka no Raimonda Paula — cilvēka, kurš ir piecus gadus vecāks par populāro komponistu. Te netālu savulaik bija Paulu dzimtas mājas, tāpēc arī ozoli ieguvuši šo nosaukumu, — stāsta Gunta Lazda.
