“Atrodiet mani!”. Stāstījumā izvadājis mūs pa vēstures labirintiem, igauņu uzņēmējs ekskursiju pārvērta intriģējošā spēlē.
(Nobeigums. Sākums 21. jūlija laikrakstā “Staburags”.)
“Atrodiet mani!”
Stāstījumā izvadājis mūs pa vēstures labirintiem, igauņu uzņēmējs ekskursiju pārvērta intriģējošā spēlē. Pirms tās interesentiem šķūnī ļāva izvēlēties “ieročus” — no koka izgatavotas plintes. Tā kā grupā bija daudz bērnu, saimnieka krājumi ātri izsīka, un visiem to nemaz nepietika.
— Es noslēpšos tur, tajā šķūnīti, jums būs mani jāatrod, — norādīdams uz 200 metru attālo būdiņu, teica zilacainais saimnieks un aizskrēja uz slēptuvi. Mēs, nedaudz noguruši, laiskā gaitā viņam sekojām. Lai gan šķūnītis bija mazs, atrast mūsu omulīgo ekskursijas vadītāju likās neiespējami. Šķita kā ūdenī iekritis. Puišeļi iztaustīja vai katru malkas pagali grēdā šķūnīša ārpusē, izlodāja iekšpusi. Pēc krietna laika beidzot atskanēja uzvaras sauciens: “Atradu!”. Izrādās, šķūnīša otrajā stāvā kāds starpsienas dēlis bija atverams kā durvis, un šajā spraugā bija paslēpies saimnieks.
Silda un deg pamatīgi
Pavisam netālu no šķūnīša sākas mežs, un vienā no tā uzkalniņiem ierīkots no baļķiem celts bunkurs. Tur iekļuvām, kāpjot pa trepēm pazemē. Tā kā bunkurā bija diezgan šauri, devāmies iekšā grupiņās. Protams, nekādu ērtību tur nebija — šauras lāviņas, bluķis ar cirvi malkas skaldīšanai, neliela čuguna krāsniņa un galdiņš, uz kura uzlikta liela vairāklitru pudele ar kandžu.
Jā, bez šī šķidruma mežabrāļi neiztika, jo bieži vien slimību gadījumos tās bija arī vienīgās zāles. Ugunsdziru mums bija iespēja arī pagaršot! O, jā, iekšas tā sildīja pamatīgi! Lai pierādītu, ka manta ir tīra un tajā nav nekādu piejaukumu, saimnieks vispirms to ielēja savā glāzē, iemērca pirkstu un … aizdedzināja. Dega labi.
Lāra luksu neizmēģinājām
Tā kā pudele bija liela, vīri no tās ielēja vairākas glāzes. Izkāpuši virszemē, viņi kļuva krietni runīgāki un smaidīgāki. Tā kā Vastse— Roosā ( latviskojot — Jaunrozes ciemā), kurā izveidota šī saimniecība, bijām tūrisma sezonai nepiemērotā — aukstā laikā, ekstrēmtūrisma piedāvājumu — pārnakšņot mežabrāļu bunkuros — neizmantojām.
Savulaik vienā no deviņiem bunkuriem nakšņojis bijušais Igaunijas premjerministrs Marts Lārs. Ciema ļaudis tagad šo bunkuru saucot par Lāra luksu.
Vajadzēs zināt paroli
Omulīgajam uzņēmējam ir vēl daudz ideju bunkurtūrisma paplašināšanai. Piemēram, viņš sapņo, kad būs sakrājis pietiekami daudz naudas, Vaidvas (Latvijā — Vaidava) upē uz salas iekārtot bunkurmuzeju. Tajā varēs iekļūt tikai no saulrieta līdz rītausmai, lai varētu izjust īpašo gaisotni un noslēpumainību. Turklāt uz salu vedīs laivinieks, kuram biļetes vietā būs jāpasaka īstā parole. Daudzi bunkurmuzeja eksponāti jau esot savākti. Visi tie ir oriģināli, iegūti no bijušajiem mežabrāļiem.
Kādam varbūt liksies, ka šis cilvēks ir galīgi “nojūdzies”, bet mežabrāļa gars viņā tik ļoti “sēž” iekšā, ka pārsteidz arvien ar jaunām idejām. Te notiek gan kolektīvās mēslu vešanas talkas, gan futbola mači, kas pulcē ekskursantu pūļus.
Rīko Mežabrāļu dienu
Tūristu piesaistīšanai saimnieks rīko īpašu Mežabrāļu dienu. Pasākumā skatītājiem izspēlē mežabrāļu un viņu ģimenes locekļu ikdienu. Dalībnieki dodas gājienā no saimes mājas līdz mežabrāļu bunkuram. Interesentiem ir arī iespēja vērot uzbrukumu bunkuram, kā arī zirga ratos braukt uz pratināšanu, vērot tās gaitu un bēgšanu. Pasākuma noslēgumā visi bauda mežabrāļu ēdienu un dzied dziesmas.
Atvadas igauņu stilā
Arī mūsu ekskursija beidzās tāpat. Tiesa, ka mūs necienāja ar ceptu teļa gaļu un zupu kā Mežabrāļu dienā, bet gan ar vārītiem kartupeļiem, paštaisītu sviestu un limonādi. Taču likās, ka neko garšīgāku neesam ēduši. Kārākajiem tika arī kāds malks ugunsdziras.
Un tad emocionālais Mēliss ņēma rokās ģitāru un dziedāja latviešu valodā. Tas nekas, ka dažs vārds viņam skanēja pavisam dīvaini! Viņam pievienojās visi, jo katram bija iedota dziesmu lapiņa ar tekstu latviešu valodā. Skanēja “Oda kandžai”, “Mežabrāļu dziesma”, “Es — jautrais alus brūvētājs”,”Gaujas laivinieks”, “Šalc zaļais mežs”. Pēc igauņu paražas (tā apgalvoja vairāki ekskursanti, kuri piedalījušies igauņu svinībās) pēdējo dziesmu dziedāja, sadevušies rokās, trīs reizes — sēžot pie galda, stāvot uz soliem un uz galda.
***
Neparastā ekskursija beigusies, bet man prātā saimnieka teiktie vārdi: “Vienīgais, ko nožēloju, ka man savulaik nav bijis iespējas izglītoties. Tāpēc mācieties, cik vien daudz un kur vien varat! Izglītota tauta postā neaizies, un tai pāri nodarīt neviens neuzdrošināsies.
***
Izziņa.
Aptuvenās cenas:
mežabrāļu gājiens — EEK 60 (Ls 2,70),
nakšņošana (vakariņas, brokastis, pirts) — EEK 200 (Ls 9),
nakts balle (vakariņas, brokastis, pirts) — EEK 300 (Ls 13,50),
nedēļas nogale mežabrāļu saimniecībā — EEK 850 (Ls 38),
visa kompleksa īre — EEK 8000 (Ls 340) diennaktī, telts vieta — EEK 25 (Ls 1,20).
