Pičuks gatavojas lieliem svētkiem — pēc diviem mēnešiem viņa jubilejas tortē degs 10 svecīšu. Cilvēka gados rēķinot, viņš sasniedzis cienījama vīra vecumu — 56 gadus. No kā būs gatavota torte, vēl īsti nav zināms, taču skaidrs, ka tā būs garnēta ar biezu krējuma kārtu, kas Pičam īpaši garšo.
Rejās neklausās
Kad Sandras kundzes iepriekšējais rudais kaķis devās uz citiem medību laukiem, viņa nozvērējās: “Nekad vairs ģimenē kaķa nebūs!”. Pārāk smaga bija šķiršanās. Taču kārtējo reizi apstiprinājās teiciens — nekad nesaki “nekad”! Lai remdētu viņas bēdas, kāds paziņa Sandrai atnesa mazu rudu kaķēnu. Un viņas sirds atmaiga. Tagad Pičuks kļuvis par pagalma bosu. Visi suņi jau zina, ka viņam jāgriež ceļš. Viņi zina arī to, ka Pičukam ir pilnīgi vienaldzīga viņu riešana — runcis guļ, kur viņam patīk, un suņu rejas ignorē.
Ielīdīs jebkura izmēra kastē
Pičukam allaž patikuši mazi bērni, bet, kopš ģimenē dzīvo divgadīgā Karlīnīte, viņš burtiski staro un ir uzņēmies šefību pār viņu. Nesen Karlīnei tuvojās kāds suns, kurš nezināja, kas ir Pičuks. Tad nu bija ko redzēt. Pičuks kļuva teju divreiz resnāks un lielāks un, acis pārgriezis, metās virsū svešiniekam. Šķiet, suns šo tikšanos atcerēsies vēl ilgi.
Pičuks vienmēr izmēģina gulēt dažādos priekšmetos, īpaši kastēs. Kad tās mājās uzrodas, viņam ir lielie prieki — ielīdīs jebkura izmēra kastē. Taču īpašu labsajūtu viņam sagādā bļoda — kad saimniece iet žaut veļu, Pičuks tek līdzi. Tiklīdz veļa izžauta, tā Pičuks bļodā iekšā un gaida, lai viņu tajā nes mājās.
Palīdz apēst pusdienas
Pičuks ir īsts mednieks. Vietējā pļava allaž tiek pārbaudīta, vai tur nav ieviesušās peles. Lai neteiktu, ka viņš ir slinks, Pičuks savu medījumu atnes un noliek mājas priekšā, lai visi redz. Tikai tad to notiesā.
Pičuku dažreiz dēvē par ciemaslotu. Tas tāpēc, ka viņam patīk pārbaudīt pirmā stāva lodžijas. Vienā viņš ciemojas īpaši bieži, jo tur dzīvo ļoti skaista kaķenīte Princesīte. Pičuks kā jau džentlmenis palīdz viņai apēst pusdienas.
Lielākā laime, kad atgriežas
Ja būtu skola kaķiem izmēģinātājiem, droši vien Pičuks būtu viens no pirmajiem audzēkņiem. Viņam ļoti patīk lidot… no vienas skapjaugšas uz otru. Ne vienmēr lidojumi ir veiksmīgi — daudzas reizes no skapjaugšas tika nogāztas vairākas vāzes, tādēļ svētku reizēs ziedi bija jāliek trīslitru burkās.
Reiz Pičuks bija pazudis. Mājās nebija divas nedēļas. Kad viņš ieradās izkāmējis un klibs, šķiet, pasaulē nebija lielākas laimes. Jo viņa bučas un “stāsti” Sandras ģimenē ir kļuvuši par svarīgu ikdienas sa-stāvdaļu.
