Pēc jaunā Komerclikuma Skrīveru zinātnes centrs turpmāk vairs nevarēs būt valsts bezpeļņas uzņēmums, tāpēc skrīverieši domā, kādu uzņēmējdarbības formu izvēlēties.
Pēc jaunā Komerclikuma Skrīveru zinātnes centrs turpmāk vairs nevarēs būt valsts bezpeļņas uzņēmums, tāpēc skrīverieši domā, kādu uzņēmējdarbības formu izvēlēties. Lai kādas būs jaunās izmaiņas, budžets zinātnes centram šogad ir tikai par 450 latiem mazāks nekā pērn, tā ka pētniecības darbi nesaruks.
— 2002. gada budžets Skrīveru zinātnes centram ir 18 tūkstošu latu, selekcijas programmai valsts mums atvēl 10,7 tūkstošus, 35 tūkstošus saņemsim subsīdijās par kultūraugu genofonda saglabāšanu un izlases sēklu materiāla ražošanu, apmēram 10 tūkstošu latu nopelnīsim paši par saimnieciskajiem pakalpojumiem. Zemkopības ministrija zinātniekiem pasūtījusi arī dažādus projektus apmēram par 10 tūkstošiem latu, — stāsta Zinātnes centra direktors Ģedimins Siliņš.
Skrīveru zinātnes centrā patlaban strādā 36 darbinieki, tajā skaitā seši doktori, seši asistenti, trīs doktoranti, 11 tehnisko darbinieku. Zinātnieki izmanto 117,9 hektārus valsts zemes, un 42 hektārus skrīverieši vēl nomā.
Šogad pirmo reizi valsts subsidē arī lauksaimniecībā izmantojamos zinātnes projektus. Skrīverieši cer saņemt četrus datorus un programmas, laboratorijas iekārtu un vienu mazo riteņtraktoru izmēģinājumu lauku apstrādei. Projektu realizācijai valsts no to kopējās tāmes subsīdijās atmaksās 35 procentus — apmēram 25 tūkstošus latu.
Pēc jaunā Komerclikuma prasībām līdz 1. jūlijam Skrīveru zinātnes centrs no valsts bezpeļņas uzņēmuma jāpārveido par akciju sabiedrību, aģentūru, sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar valsts kapitāla daļu vai privātu uzņēmumu. Zinātnieki par šīm izmaiņām nepriecājas, jo uzskata, ka lauksaimniecības zinātnei tomēr jābūt valsts pārziņā.
— Ko zinātnieki darīs šovasar, kādas lauksaimniecības kultūras audzēs?
— Šogad turpināsim daudzgadīgo zāļu selekciju, zinātniece Lilija Borovko pētīs vasaras rapsi. Pēdējo vasaru ar jaunu griķu šķirni strādās Aivars Pogulis, garšaugu un ārstniecības augu demonstrējumus gatavos Agrita Švarta, genofonda saglabāšanai viņa pētīs arī sen pazīstamo ‘Grīvas’ gurķu šķirni. Salīdzināsim arī lopbarības sakņu, tritikāles, zirņu, rudzu, vasarāju šķirnes, — informē Siliņa kungs.
— Kas zinātniekus šobrīd uztrauc?
— Eiropas Savienības netaisnīgā attieksme pret kandidātvalstu lauksaimniekiem. Mums nav pieņemams neviens viņu piedāvājums. Latvijā kritiskā situācijā ir arī meliorācija. Steidzami jāremontē meliorācijas sistēmas. Pašreiz trūkst speciālistu, kas to varētu darīt, nav arī līdzekļu.
Ar interesantiem ieteikumiem pie zinātniekiem nāk zemnieki. Nesen bebrēnietis Jānis Midegs mums pastāstīja, ka laukos trūkst labi apmācītu strādnieku — cilvēku, kuri vienlīdz labi strādātu gan fermā, gan uz lauka. Nav cilvēku, kuri lauku darbos būtu vispusīgi izglītoti. Šis jautājums, manuprāt, jārisina Zemkopības ministrijai, — pārliecināts Ģedimins Siliņš.
