Kāds no Aizkraukles lielveikalu darbiniekiem acīmredzot zina ceļu uz bijušo Siliņkalna izgāztuvi Daudzeses pagastā.
Tur izmests aptuveni 15 kilogramu pētersīļu. Pašvaldībā “Staburags” uzzināja, ka pagasta teritorijā neviens šos garšaugus tik lielā daudzumā neaudzē. Savlaik tur izmests ievērojams daudzums piena produktu iesaiņojumu.
Pētersīļi, protams, dabai postu nenodarīs, tomēr kā ir ar morāli? Izgāztuve ir slēgta, to izmantot aizliegts. Kāpēc preci, ko nevarēja pārdot, neizmest atkritumu konteinerā, kādam jābūt pie katra veikala, bet vest uz attālu vietu? Un kāpēc vērtīgos garšaugus, redzot, ka tos neizpirks, nevarēja ziedot, piemēram, kādai zupas virtuvei?
