Pirms pieciem gadiem, kad Polijā prezidenta amatā ievēlēja Broņislavu Komorovski, kurmenieši sarosījās — pagasta vēsture taču pusotru gadsimtu nesaraujami saistīta ar Komorovsku dzimtu! Ar Polijas vēstniecības starpniecību kurmenieši nosūtīja prezidentam apsveikuma vēstuli un uzaicinājumu piedalīties Pēterdienas svinībās Kurmenē. Šogad, neilgi pirms prezidentūras beigām, Polijas prezidents kurmeniešu viesmīlību izmantoja un kopā ar vienu no dēliem —
Pjotru — ieradās Kurmenē.
Veltes ar simbolisku nozīmi
Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski sagaidīja Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs Agris Kondrāts un tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse. Viņa prezidentam pasniedza ziedu pušķi, ko saplūkusi Zaļā ceļa pļavās — bijušās muižas zemēs, kas reiz piederēja prezidenta senčiem. Zaļais ceļš, apstādīts kastaņām, ved no baznīcas pāri laukam uz vietu, kur grāfiem reiz bija fazānu dārzs. Prezidents aplūkoja Baltajā skolā ierīkoto pagasta vēstures ekspozīciju un saņēma kurmeniešu dāvanu — Annas Grundmanes pēc fotogrāfijas uzgleznoto Komorovsku muižu.
Broņislava Komorovska dzimtas saikne ar Kurmeni meklējama ap 1760. gadu, un viņš te pabijis vairākkārt, tiesa gan, ļoti īsās vizītēs. Šoreiz prezidents vairāk laika veltīja gan pagasta aplūkošanai, gan tikās ar ļaudīm, kuru senčiem bijusi kāda saistība ar Komorovsku dzimtu. Viena no šīm ģimenēm bija Skadiņu saime, kā arī no Rīgas atbraukušās māsas, cienījama vecuma dāmas — Ināra Neilande un Vaira Getliņa —, kurām dzimtā puse ir Jaunsaulē.
Apkopo atmiņu stāstus
Gatavojoties tikšanās reizei ar Polijas prezidentu, Gita Skadiņa, Kurmenes bibliotēkas vadītāja, iekārtojusi nelielu izstādi. Tajā var aplūkot senas, ļoti labi saglabājušās fotogrāfijas, kurās redzami tolaik Kurmenē dzīvojošie vietējie ļaudis, Skadiņu senči. Lielu darbu Gita ieguldījusi, apkopojot atmiņas, meklējot interneta dzīlēs visu iespējamo informāciju par Komorovsku laikiem Kurmenē. Liels ieguvums ir tā laika preses izdevumi, kas datubāzē periodika.lv ļāvuši atrast vairākus vērtīgus rakstus, un pamazām, pa informācijas kriksītim, veidojas skaidrāks šis pagātnes posms. “Mans vecvecvectēvs Staņislavs Strunevičs Komorovsku muižā sāka strādāt 1909. gadā, viņš bija mērnieks un mežzinis,” stāsta Gita Skadiņa. “Interesanti, ka par saistību ar muižu uzzināju, lasot Polijas vēstniecības izdoto brošūru, ko atveda vēstniecības pārstāvji. Viņi pagājušajā gadā ieradās Kurmenē, lai vāktu ziņas par Komorovskiem. Tad arī sāku interesēties par savu dzimtu, iztaujāt cilvēkus, pierakstīt atmiņas.”
Atdāvina piemiņas lietas
No Baltās skolas prezidents kājām devās uz baznīcu, pa ceļam sarunājoties ar Ināru Neilandi un Vairu Getliņu. Māsu senču īpašumā 1930. gadā nonāca vairākas Kurmenes muižas ēkas. “Mūsu tēvatēvam tepat kaimiņos — Jaunsaulē — bija vecsaimniecība. Kad radās iespēja nopirkt Kurmenes muižas ēkas, tas bija 1930. gadā, vectēvs tās par lielu naudu — 12 tūkstošiem latu — iegādājās saviem bērniem. Tomēr pēc vairākiem gadiem viņš ēkas atkal pārdeva, bet mantas gan palika pie mums. Reiz mājās remonta laikā ievērojām skapīti ar ģerboni un atminējāmies vecāsmātes stāstīto, ka tas piederējis grāfam Komorovskim,” atmiņās dalījās māsas. “Kad izdzirdējām, ka par Polijas prezidentu ievēlēts Komorovskis un noskaidrojām, ka viņš ir no šīs dzimtas, nolēmām, ka šīs lietas jāatdod. Pārskatījām, kas saglabājies no tiem laikiem, ko varēja “sazīmēt” — dvieli ar monogrammām, skapīti ar ģerboni. Viņam tā ir nozīmīga piemiņa.”
Filmu sola atsūtīt
“Svētku dievkalpojumu vadīja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis,” stāsta Agris Kondrāts. “Tā laikā Polijas prezidents pateicās par sakoptajām dzimtas piemiņas vietām, laipno uzņemšanu un uzdāvināja dievnamam sudraba biķeri. Arī apmeklējot Mūrmuižas kapus, kur atdusas viņa vecvecvecmāte, viņš bija aizkustināts, ka viņa priekšteces kaps ir sakopts — tātad dzimtas piemiņu te godā.”
Prezidenta vizīti iemūžināja filmēšanas grupa no Polijas. Pazīstamā poļu režisore Jadviga Novakovska ar filmēšanas grupu Kurmenē nav pirmo reizi — gatavojot dokumentālu stāstu par Komorovsku dzimtu, šīgada februāra beigās Kurmenē jau veidoja sižetu ar medību ainām. Filmēšana turpinājās arī šajās dienās — gan Pēterdienā, iemūžinot prezidenta vizīti, gan nākamajā dienā — “Krastmalu” mājās. Tajā piedalījās Skadiņu, Briču un Bīriņu ģimenes, kā arī Knuts Skujenieks ar kundzi. “Filmēšana ir beigusies, un drīzumā filmu nodos montāžai,” stāsta Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs. “Režisore solīja mums uzdāvināt filmas kopiju, iespējams, tā varētu būt gatava šogad.”
Fakts
◆ 1825. gads — Pēteris Komorovskis nodibina Kurmenes un Mūrmuižas īpašuma majorātu, par tā nākamo īpašnieku nozīmējot savu brāļadēlu Pēteri II.
◆ 1840. gads — Pēteris II Komorovskis uzbūvē pirmo skolu Kurmenē.
◆ 1870. gads — pabeidz mūra baznīcas būvi Kurmenē agrākās koka kapelas vietā.
◆ 1911. gads — Pēteris Antonijs Komorovskis atvēl ēku otrai pagasta skolai Mūrmuižā.
◆ 1934. gads — Marija Matilde Komorovska, pēdējā muižnieka atraitne, pārdod Kurmenes muižas atliekas.
Uzziņa
Broņislavs Komorovskis ir dzimis 1952. gada 4. jūnijā. Polijas prezidenta amatā stājās pēc iepriekšējā valsts prezidenta Leha Kačiņska bojāejas aviokatastrofā 2010. gadā. Šīgada 6. augustā Komorovska prezidentūras laiks beigsies, viņa vietā stāsies Andžejs Duda — Kačiņska politiskais un garīgais mantinieks.
