Piedaloties Latvijas investīciju un attīstības aģentūras projektu konkursā, SIA “Krauklītis” no Aizkraukles saņēma atbalstu programmā “Konsultāciju pakalpojumi”.
Piedaloties Latvijas investīciju un attīstības aģentūras projektu konkursā, SIA “Krauklītis” no Aizkraukles saņēma atbalstu programmā “Konsultāciju pakalpojumi”. Uzņēmumam tas ļauj veikt kancelejas preču tirgus pētījumu, kas nepieciešams tālākai attīstībai un darbībai Eiropas tirgū.
Finansē pussimt projektu
Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) saņēma vairāk nekā 160 projektu no pretendentiem Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem dažādās programmās. Visvairāk pieteikumu (95) bija programmā “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām”. Citās programmās uzņēmēji nav tik aktīvi, iesniedz mazāk projektu, toties tad ir lielāka cerība gūt atbalstu.
LIAA jau apstiprināja pirmos piecdesmit projektus, kuri saņems ERAF līdzfinansējumu dažādās programmās. Aizkraukles uzņēmums “Krauklītis” saņems 10 tūkstošu latu. Firmas valdes priekšsēdētājs Arvis Voicehovičs uzsver, ka tas ir nozīmīgs solis Eiropas tirgus apgūšanā.
Ceļā uz Eiropu
— “Krauklītis” plāno “iekarot” Eiropas Savienības valstu tirgu?
— Nezaudējot vietu vietējā tirgū, perspektīva ir eksportam. Pagājušajā gadā eksportējām 48 procentus produkcijas — 14 procentu Baltijā, 34 procentus citās valstīs. Cenšamies eksporta apjomu palielināt. Eiropas valstu tirgus mūs interesē vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir daudz prognozējamāks, pasūtījumus veic ātri un laikus, piemēram, jau janvārī saņēmām pasūtījumu maijam, kamēr pašmāju klients vēl domā, ko viņam vajag. Arī cenas rietumos augstākas, tas arī svarīgi. Un galu galā Latvija bagātāka kļūst, ja ko eksportē, nevis tikai ieved.
— Bet vai Eiropas klientiem jūs šķietat interesanti?
— Mēs esam “lētāki” par rietumniekiem un “ātrāki” par austrumniekiem. Esam pa vidu, un tas ir labi. Mēs ražojam pēc konkrēta pasūtījuma, izpildot klienta vēlmes, specifiskās vajadzības, turklāt ātri. Lielie austrumu ražotāji to nevar, viņi vienu preci drukā miljonos eksemplāru un nav spējīgi elastīgi mainīties, pielāgojoties nelieliem pasūtījumiem.
“Krauklīša” vārdu neredz
— Tātad kancelejas preces ar “Krauklīša” vārdu varam meklēt ne tikai Latvijas veikalos?
— Diemžēl tā nav. Mēs pārdodam nevis produktu ar savu zīmolu, bet ražošanas jaudu, tas ir, pēc ārzemju partnera pasūtījuma izgatavojam kancelejas preces, kuras viņš pārdod ar savu firmas vārdu. Vācijas veikalā pircējs pat nezina, ka burtnīca ražota Latvijā, jo uz tās ir vietējā izplatītāja firmas zīme. Dažiem klientiem ir visai strikti noteikumi, lai neviens neuzzinātu patieso ražotāju. Arī Latvijā ne visa produkcija nopērkama ar “Krauklīša” zīmolu, daudz pārdod ar mūsu meitas uzņēmuma — vairumtirgotāja “Makans Latvija” — zīmi.
— Man kā pircējam gan šķiet, ka “Krauklīša” produkcijas Latvijā nav daudz. Vismaz Aizkraukles veikalos dominē citu ražotāju preces.
— Latvijā paliek vairāk nekā puse mūsu ražojumu, bet, kā jau teicu, daļa nopērkama ar citu firmas zīmi. Piemēram, lielveikali “Maxima” rudenī reklamēja burtnīcas par diviem santīmiem. Reklāmas plakātā rādīja piecas burtnīcas, no kurām trīs bija “Krauklīša” par deviņiem santīmiem un tikai divas par pāris santīmiem. Lētākās bija ražotas Malaizijā, pelēcīgas, daudz sliktākas kvalitātes burtnīcas. Bet kādēļ mūsu preču Aizkrauklē mazāk? Tā ir tirgotāju izvēle, kādu produkciju pārdot. Zinu veikalus, kuros ir mūsu burtnīcas, piezīmju bloki, veidlapas, bet mēs neiesaistāmies cenu karos, lai tikai pārdotu lētāk. Mums ir citas vērtības — kvalitāte, dizains, ātra pasūtījumu izpilde.
Pētījumā meklē pamatojumu
— Ko jūsu uzņēmumam dos kancelejas preču tirgus pētījums?
— Pēta, kas “Krauklītim” jādara vai, tieši otrādi, nav jādara, lai sekmīgi darbotos Eiropas tirgū. Pēta, kādi produkti ir pieprasīti, ar ko mēs spējam konkurēt, meklē pamatojumu mūsu darbībai. Reizē ar šo pētījumu mēs turpinām arī jau sāktos darbus — sakārtot pārdošanu, pilnveidot mārketingu, veidojam savu mājaslapu internetā, paredzētu tieši ārvalstu klientiem.
— Eiropa pati maksā par to, lai pētītu tās tirgu?
— Daļēji, mūsu gadījumā — 7350 latu. Vēl 2650 latu maksā Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, taču pētījuma izmaksas ir daudz lielākas — gandrīz 25 tūkstoši latu. 10 tūkstošu bija maksimālā summa, kuru varēja iegūt ERAF programmā, pārējais jāmaksā pašam “Krauklītim”.
— Kurš veic šo tirgus pētījumu?
— Līdz šim mēģinājām pašu spēkiem, bet tad sapratām, ka tas jādara profesionāļiem. Tādēļ piedalījāmies projektu konkursā, tam pieteikumu, pārskatus un citu dokumentāciju palīdzēja sakārtot biznesa konsultāciju kompānija “Biznesa risinājumi”, bet pašu tirgus pētījumu veic konkursā uzvarējusī firma “Market Lab”.
— Kad gaidāt pirmos rezultātus?
— Marta beigās pētījumam jābūt gatavam. Tikai tad varēsim saņemt 10 tūkstošu latu, līdz tam viss jāmaksā pašiem. Tas gan nenozīmē, ka sēžam dīkā un gaidām pētījuma iznākumu. Mēs turpinām modernizāciju, uzlabojam esošās iekārtas. Nepērkam jaunas, bet ar daudz mazākiem izdevumiem modernizējam esošās.
— Vai plānojat darboties arī austrumu tirgū?
— Mērķtiecīga darbība austrumu virzienā nenotiek un nav paredzēta, tāpat arī Polijā. Šis tirgus ir pārāk riskants un lēts, taču, kas zina, varbūt pētījums rādīs, ka arī mums tajā ir sava vieta.
***
IZZIŅA.
2004. gadā SIA “Krauklītis” apgrozījums bija 1,4 miljoni latu. 52 procentus produkcijas pārdeva Latvijā, 14 procentu — Lietuvā un Igaunijā, 34 procentus — citās Eiropas valstīs.
Visvairāk (32 procenti) eksportējamo preču nonāk Norvēģijā, 20 procentu — Igaunijā, 16 procentu — Zviedrijā.
