Mēs esam tik dažādi! Vienam patīk slidot, otram dziedāt, kāds bēg no konflikta, cits meklē katru iespēju, lai pakašķētos.
Mēs esam tik dažādi! Vienam patīk slidot, otram dziedāt, kāds bēg no konflikta, cits meklē katru iespēju, lai pakašķētos. Ir cilvēki, kas pusmūžā uzvedas kā pusaudži, bet redzam arī jauniešus — gudrus un rāmus kā sirmgalvjus. Kas gan ietekmē personības izmaiņas dzīves laikā?
Valērija nolēma mainīt darbības sfēru pēc savas 50. dzimšanas dienas sasniegšanas. Sieviete iepriekšējo darba mūžu aizvadījusi skolā un, kā stāsta viņas vadītājs, iespējams, ka profesija atstājusi savu zīmogu uz personību. Problēma bija tā, ka Valērijai ļoti patika visus mācīt, aizrādīt, pastāstīt kādu pamācošu piemēru no savas dzīves, izteikt savu viedokli, pat tad, ja tas nemaz netika prasīts.
Bijusī skolotāja sāka darbu tuvējā pasta nodaļā. Viņa apkalpoja klientus, taču drīz vien darbā radās nesaskaņas. Jāpiebilst, ka konflikti un domstarpības notika teju katru darba dienu, jo klientiem nebija pieņemams Valērijas darba stils. Sūdzības un neskaitāmās pretenzijas nonāca līdz iestādes vadītāja redzeslokam.
Pārrunās Valērija savu rīcību skaidroja šādi: “Kā viņi nesaprot — es tikko sāku strādāt, man tik ātri nepadodas strādāt ar datoru! Es viņiem saku — tā nedrīkst darīt, jāpagaida!”. Nenoliedzami, krīzes situācija nebūtu izveidojusies, ja personāla daļas speciālisti rūpīgāk izvērtētu kandidāta darba un personības atbilstību ieņemamajam amatam.
Valērija nemainīgi uzskata, ka sabiedrībai jāpieņem un jāsaprot viņas situācija, taču tajā pašā laikā sieviete neizrāda ne mazāko vēlmi mainīt savu darbības veidu, mācīties, apgūt un uzlabot savas zināšanas un prasmes. Valērijas individuālajā izaugsmes procesā ir krīze, kas apgrūtina gan viņas pašas, gan līdzcilvēku ikdienu, taču personības attīstības process norit visa cilvēka mūža garumā.
