Pērn Latvijā viens iedzīvotājs patērējis vidēji 7,9 litrus absolūtā alkohola. Tas ir augstākais rādītājs kopš 1990. gada — liecina Centrālās statistikas pārvaldes gadagrāmatā apkopotie dati.
Pērn Latvijā viens iedzīvotājs patērējis vidēji 7,9 litrus absolūtā alkohola. Tas ir augstākais rādītājs kopš 1990. gada — liecina Centrālās statistikas pārvaldes gadagrāmatā apkopotie dati.
2002. gadā viens iedzīvotājs patērēja vidēji 7,1 litru absolūtā alkohola. Statistika liecina, ka vismazākais alkohola patēriņš bijis 1990. un 1991. gadā, kad viens iedzīvotājs bija patērējis 5,3 litrus absolūtā alkohola, kā arī 1992. gadā — 5,5 litrus. Kopumā alkohola patēriņš ik gadu pakāpeniski pieaudzis.
Pērn viens iedzīvotājs ir izdzēris vidēji 8,3 litrus degvīna un liķiera, 10,9 litrus vīna un šampanieša, 1,5 litrus brendija un konjaka, kā arī 63,6 litrus alus.
Salīdzinot ar 2002. gadu, palielinājies alus, degvīna un liķieru, kā arī vīnu un šampanieša patēriņš, savukārt mazāk dzerts brendija un konjaka.
Pagājušajā gadā kopumā valstī patērēti 14,78 miljoni dekalitru alus, 2,53 miljoni dekalitru vīna un šampanieša, 1,93 miljoni dekalitru degvīna un liķiera, kā arī 345 000 dekalitru konjaka un brendija.
Pērn alkoholisms konstatēts 2205 — cilvēkiem, bet alkohola psihoze — 763 personām. Ārstniecības iestāžu uzskaitē pagājušā gada beigās bija 26 285 alkoholiķi un 1711 slimnieku ar alkoholisma psihozi.
