Kokneses pagasta “Būnīšos” apkārtni sāka iekārtot 1988. gadā, kad Elga un Auseklis Grigāni ieguva apbūves gabalu. Vispirms ierīkoja dārzu, iestādīja ābeles un uzcēla kūti. Tagad praktiskais un lietderīgais ir vienuviet, tuvāk pie mājas ir daiļdārzs, līdzās ir arī siltumnīca, sakņu un augļudārzs. Sakņudārzā izaug viss vēdera priekam, bet puķudārzā — sirds priekam.
Solis īsāks un vietas mazāk
“Puķes ravēju es, bet visu uzrok saimnieks Auseklis. Cik dārzs liels, nemāku teikt — platība tāda, ka pensionāram par daudz, bet puķēm — par maz,” smejas Elgas kundze. “Dārza veidošanā man ir sava sistēma. Iestādu krūmu, koku vai puķi, aug kādu laiku, pavēroju, kā jūtas, ja noēno vai kā citādi nepatīk apkārt augošā “sabiedrība”, pārstādu citur. Un tā vienmēr — kādam jāmeklē vieta dārzā.”
Elgas kundze stādus noskata tirgū, stādaudzētavās, ilgi pārdomā, vai iederēsies un kur varētu iestādīt. “Pavasarī Kalsnavas arborētumā apmeklēju peoniju izstādi,” stāsta koknesiete. “Vai saslimu, kad ieraudzīju tādus krūmus, tādas puķes! Pēc tam sūtīju turp znotu, lai nopērk.” Kādreiz jau Elgas kundze pirkusi teju visus stādus, kas “iekrituši acīs”, bet tagad gan prātīgāk darot, jo vecumā taču solis esot īsāks un dārzā vietas vairs nav tik daudz.
Vāra putru, cep siļķi
Lai gan saimniekiem patīk visas puķes, tomēr tās, kas prasa daudz rūpju, “Būnīšos” tagad neaudzē. “Piemēram, gladiolas vairs neaudzēju. Kādreiz gan bērniem 1. septembrī vajadzēja. Tagad bērni lieli, skolā vairs neiet, arī puķu nevajag,” prāto saimniece. “Arī kapiem nevajag, tur man ar sava sistēma — pavasarī samēsloju un stādu begonijas. Zied visu vasaru, tik laiku pa laikam pabaroju.”
“Atpūtas vietu — lapeni, šūpoles — pie mājas ierīkoja dēls, bet tur vēl daudz darba,” stāsta Elgas kundze. “Dēls iesāka mūrēt āra kamīnu, taču laika trūkuma dēļ nav pabeigts. Taču būs, būs, viss būs!” Tiklīdz ierodas kāds ciemiņš, iekurina grilu. Ik gadu 9. oktobrī, Elgas vārdadienā, lapenē notiek īpašs pasākums. “Sapulcējamies vairākas “meitenes” manā vecumā, vārām biezputru un cepam siļķi,” smejas Elgas kundze.
Ķirbis ar vārdu
“Visskaistāk dārzā bija, kad vēl ķirbji auga — viss zāliens bija pilns krāsainajām ogām,” saka “Būnīšu” saimniece. “Es domāju, lai rudens tik ātri nenāk un var par ķirbjiem ilgāk papriecāties.” Saimniecei īpaši mīļi ir ķirbji. “Kā man tie patīk, izaug tādi apaļi un omulīgi sivēni,” stāsta Elgas kundze. “Kad ķirbīši mazi, kādreiz mēdzu ar koka irbulīti ieskrāpēt mazbērna vārdiņu, un, kad ķirbis izaug liels, tad iznāk tik skaists uzraksts! Aizvedu katram mazbērnam viņa personīgo ķirbi. Pagājušajā gadā izauga 74 ķirbji. Visus, protams, pagatavot un apēst nevar. Tiklīdz atbrauc kāds ciemiņš, ved ķirbi projām.”
***
“Būnīšu” dārzā vēl zied dālijas, petūnijas, rozes un citas puķes. Drīz rudens salnas, ziema, un dārzā sāksies cita dzīve. Bērni un mazbērni taisīs sniegavīrus, sniega skulptūras, pavasarī Lieldienas gaidīs pašu gatavoti salmu zaķi, un tad jau dobēs atkal sprauksies pirmie zaļie pavasara puķu asni.
