Strādājošie izvēlas “Hansa pensijas”. Nu jau otro gadu Latvijas iedzīvotāji var paši aktīvāk ietekmēt to naudas daudzumu, kādu viņi ik mēnesi saņems, būdami pensionāri.
Strādājošie izvēlas “Hansa pensijas”
Nu jau otro gadu Latvijas iedzīvotāji var paši aktīvāk ietekmēt to naudas daudzumu, kādu viņi ik mēnesi saņems, būdami pensionāri. Kopš pagājušā gada pensijas otrā līmeņa līdzekļus var gan atstāt tāpat kā līdz šim — Valsts kases pārziņā, bet var arī tos uzticēt privātam pārvaldītājam. Otro iespēju izmantoja vairāk nekā 250 000 strādājošo. Lai gan izvēles iespējas ir lielas — Latvijā pensijas otrā līmeņa līdzekļus piedāvā vairot seši privātie pārvaldītāji, vairāk nekā puse pilsētu un lauku iedzīvotāju priekšroku deva “Hansabankai”, kuru viņi atzīst par uzticamu un pieredzējušu banku.
Šī gada sākumā “Hansa pensiju” pakalpojumus — pensiju plānus “Stabilitāte” un “Dinamika” — izmantoja 120 000 cilvēku. Banka abiem ieguldījumu plāniem nodrošināja labu ienesīgumu, vienlaikus lieki neriskējot ar klientu naudu. Turklāt piesaistītais dalībnieku skaits un aktīvu apjoms — vairāk nekā septiņi miljoni latu — “Hansabankai” ļaus darboties vēl efektīvāk un turpmākajos gados sasniegt vēl labākus rezultātus.
Jo agrāk, jo pārticīgāk
Saskaņā ar aptauju datiem vēl vismaz trešdaļa iedzīvotāju plāno iesaistīties pensiju otrajā līmenī. Uz jautājumu, kas būs galvenais, izvēloties pensijas pārvaldītāju, atbildēs lielākoties uzsvērtas divas vēlmes: ienesīgums ilgtermiņā un pārvaldītāja uzticamība.
Lai labie nodomi nepaliktu tikai nodomi, der ieklausīties arī sociālās apdrošināšanas speciālistu viedoklī. Viņi uzskata, ka nākotnes pensijas apjoms būs atkarīgs ne tikai no tā, cik lieli sociālā nodokļa maksājumi būs veikti, bet arī no tā, cik ilgu laiku šis kapitāls tiks krāts. Tātad — jo agrāk nolemjat sākt aktīvi rīkoties ar pensiju sistēmas otrā līmeņa līdzekļiem, jo lielākas iespējas, ka pagaidām vēl tālās vecumdienas varēsiet vadīt pārticībā.
Ieskatam mazs aprēķins. Pieņemsim, ka pašlaik jums ir divdesmit gadu un mēnesī nopelnāt pusotra simta latu — tā ir summa pirms nodokļu nomaksas. Ja izvēlaties tādu pārvaldītāju, kas gādā par to, lai pensijai paredzētie līdzekļi vidēji gadā pelna aptuveni piecus procentus, tad uzkrātais kapitāls, aizejot pelnītā atpūtā, ik mēnesi ļaus saņemt 216 latu.
Pensijas uzkrāšanas veidu var mainīt
Visi privātie otrā līmeņa pensiju pārvaldītāji piedāvā vairākus pensijas kapitāla uzkrāšanas veidus. 2003. gada beigās “Hansa pensiju” plānā “Dinamika” bija 95 724 dalībnieki, bet plānā “Stabilitāte” — 23 648.
“Stabilitāte” atbilstoši nosaukumam ir konservatīvs plāns, kurš nodrošina stabilu kapitāla pieaugumu. Pensijai paredzētie līdzekļi tiek ieguldīti parādzīmēs, obligācijās, banku depozītos un citos finanšu instrumentos ar fiksētu ienesīgumu. Tātad tas varētu būt vairāk pa prātam tiem, kuriem nepatīk negaidīti pavērsieni un kuri izvairās no jebkāda riska. Speciālisti iesaka šo līdzekļu uzkrāšanas veidu izvēlēties tad, ja līdz pensijas vecumam atlicis mazāk par desmit gadiem.
Izvēloties plānu “Dinamika”, iespējams straujāks kapitāla pieaugums, jo līdz 30 procentiem pensijai paredzēto līdzekļu var tikt ieguldīti akcijās. Un tieši ieguldījumi akcijās ilgākā laika periodā ir ienesīgāki par ieguldījumiem valsts parādzīmēs.
