Izskanējis finansistu viedoklis, ka Latvijas pensiju sistēma bankrotē. Šādi un līdzīgi apgalvojumi ir bez pamatojuma un atbildības par sacīto.
Spekulāciju izbeigšanai un neziņas kliedēšanai vēlos izskaidrot reālo situāciju. Pirms 15 gadiem, veicot pensiju sistēmas maiņu, valstij bija divi uzdevumi: pirmkārt, nodrošināt pensiju izmaksu esošajiem pensionāriem, otrkārt, motivēt strādājošos veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Esošā pensiju sistēma balstās uz diviem principiem — šodienas nodokļu maksātāji maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem, tas ir, bērni un mazbērni veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Iemaksas reģistrē katra individuālajā kontā. Tās uzkrāj virtuāli un, aizejot pensijā, ņems vērā, aprēķinot tās lielumu. Šodien veikto iemaksu vērtības nezaudēšanai nākotnē tās katru gadu aktualizē jeb indeksē.
Tātad tikai tie, kas darba gaitas sākuši pēc 1996. gada, būs pilnīgi jaunās sistēmas dalībnieki — pensijas apmērs būs atkarīgs no veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra: jo tās lielākas, jo lielāks pensijas apmērs, un otrādi.
Tomēr līdz pat 2030. gada vidum Latvijas pensiju sistēmā ir un būs pārejas periods — pensijā dosies tie, kuriem lielāks vai mazāks darbastāžs ir līdz 1996. gadam, kur nostrādāto laiku novērtē pēc citiem principiem. Tāpat mums ir liela tā pensionāru paaudze, kuri pensionējās līdz 1996. gadam (2011. gadā no visiem pensionāriem tādi bija 43,2 %).
Ekonomiskās krīzes apstākļos ir samazinājies gan iemaksu veicēju skaits, gan iemaksu apjoms, bet pieaudzis pensionāru skaits. Pēc statistikas datiem, 2011. gada janvārī valstī bija 477,5 tūkstoši vecuma pensionāru, savukārt vidējā pensija — 183,71 lati. Mēnesī vecuma pensiju izmaksai ir nepieciešami 90 miljonu latu. Diemžēl kopš 2009. gada sociālās apdrošināšanas sistēma strādā ar negatīvu bilanci, to pagaidām finansē no iepriekšējo gadu uzkrājuma. Tomēr galvenais balsts pensiju sistēmas stabilitātei ir legāla uzņēmējdarbības attīstība, jaunu darba vietu radīšana un godprātīga valsts obligāto maksājumu veikšana, bet ne esošo pensiju samazināšana.
Šobrīd pensiju līdz 200 latiem saņem 80% vecuma pensionāru.
Vai, mākslīgi samazinot pensijas, būs atrisinātas ekonomiskās problēmas valstī? Vai līdz ar to būs veicināta dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā? Nē, tā būs budžeta “lāpīšana”, lielu daļu iedzīvotāju vēl vairāk “iedzenot” nabadzībā un veicinot darbspējīgo iedzīvotāju neuzticēšanos gan valsts pensiju sistēmai, gan valstij kopumā. Ja ir pats par sevi saprotams, ka valstij ir jāpilda savas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, tad vēl jo vairāk valstij ir jāpilda saistības arī pret iedzīvotājiem, saviem nodokļu maksātājiem.
