Šobrīd norit parakstu vākšana par grozījumiem valsts pensiju likumā, kas sola pensionāriem gandrīz trīskāršot minimālās pensijas.
Šobrīd norit parakstu vākšana par grozījumiem valsts pensiju likumā, kas sola pensionāriem gandrīz trīskāršot minimālās pensijas. Sākotnēji šī ideja šķiet lieliska, jo ir ļoti labi saprotama katra cilvēka vēlme dzīvot labāk.
Taču, kā mums visiem zināmajā teicienā par koku ar diviem galiem, šī pensiju straujā paaugstināšana pēc pāris gadiem var apdraudēt gan esošo, gan topošo pensionāru pensijas izmaksu.
Vairāk iemaksā, vairāk saņem
Jaunās pensiju sistēmas galvenais princips — pensijas apmērs balstīts uz sociālo iemaksu apmēru, proti, jo vairāk iemaksāsi, jo vairāk saņemsi. Taču pirmie īstie dalībnieki pēc jaunās sistēmas būs tikai tie, kas darba gaitas sākuši pēc 1996. gada un dosies pensijā pēc 2030. gada. Jā, pārejas periods ir garš, bet pakāpeniski tā ietekme samazinās un palielinās sociālo iemaksu ietekme uz pensijas lielumu. Piemēram, tie, kas šogad dosies pensijā, jau būs vienpadsmit divpadsmit gadu pelnījuši pensiju pēc jaunās sistēmas.
Taču nevar aizmirst to pensionāru kategoriju, kuri devušies pensijā līdz 1996. gadam, kā arī tos, kuriem līdz 1996. gadam ir liels stāžs un kurus praktiski neskar ne pārejas perioda, ne jaunās pensiju sistēmas principi, bet gan naudas reformas un augstā inflācija 90. gadu sākumā un arī šobrīd.
Lai risinātu šīs pārejas perioda problēmas, kā rezultātā pensijas bieži vien ir mazas, valstī no 1996. gada ir noteikts minimālais vecuma pensijas apmērs. Patlaban minimālo vecuma pensiju nosaka atkarībā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, kas šobrīd ir 45 lati, tam piemērojot koeficientus atbilstoši apdrošināšanas stāžam. Tātad līdz šim minimālais vecuma pensijas apmērs palielinājās, valdībai paaugstinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Pusmiljards latu pāris gadiem
Saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem līdz 2009. gada beigām valsts garantētu minimālo pensiju atkarībā no apdrošināšanas stāža no 180 līdz 270 latiem. Taču, strādājot un veicot iemaksas no vidējās algas, tādu pensiju nopelnīt nevar! Līdz ar to cilvēkiem zudīs jelkāda motivācija maksāt sociālo nodokli, jo filozofija ļoti vienkārša — kādēļ ir jāmaksā sociālās iemaksas, ja reiz valsts tāpat garantē tik lielu pensiju? Zaudētājs šajā situācijā būs pats cilvēks, jo, neveicot sociālās iemaksas un neuzrādot faktiskos ienākumus, strauji samazināsies arī ieņēmumi valsts sociālajā budžetā, no kura maksāt vecuma un invaliditātes pensijas, dažādus valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, piemēram, maternitātes un bezdarbnieka pabalstu.
Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālo pensiju straujā paaugstināšana valstij 2009. gadā papildu izmaksātu gandrīz 461 miljonu latu, un sociālā budžeta uzkrājuma pietiktu tikai divu gadu izmaksai. Tāpēc, samazinoties ieņēmumiem sociālajā budžetā, būs apdraudēta ne tikai pensiju nodrošināšana esošajiem un topošajiem pensionāriem, bet arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, topošajām māmiņām, lai saņemtu maternitātes pabalstu. Un ko darīsim, kad sociālais budžets būs izsmelts? Atkal veidosim jaunu pensiju sistēmu? Samazināsim pensijas? Vai arī paaugstināsim strādājošajiem nodokļus, tādējādi uzliekot milzīgu slogu saviem bērniem un mazbērniem?
Būtu jāiezīmē vēl viens aspekts, kurš būs jāņem vērā, ja šie grozījumi iegūs likumisku spēku. Šobrīd minimālās pensijas visiem pensionāriem ir noteiktas pēc līdzīgiem principiem. Bet, tā kā šie priekšlikumi attiecas tikai uz vecuma pensijām, tad invalīdiem un apgādniekus zaudējušiem bērniem minimālie pensiju apmēri būs ievērojami zemāki, piemēram, pirmās grupas invalīdam tātad būtu 96 lati.
Jāturpina palielināt piemaksas
Šobrīd pensiju sistēmas principi, kad pensijas lielums ir saistīts ar sociālajām iemaksām, ir sekmējuši sistēmas finansiālo stabilitāti. Rezultātā kopš 2002. gada sociālajā budžetā pakāpeniski ir veidojies uzkrājums, ne tikai garantējot pensijas izmaksu šodienas pensionāriem, bet arī atlicinot naudu pašreizējiem nodokļu maksātājiem, kas nākotnē veidos daudzskaitlīgo pensionāru saimi. Bet vieglprātīgi, ekonomiski neizvērtēti priekšlikumi var sagraut ne tikai esošo pensiju sistēmu, bet līdz ar to arī sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu.
Jā, nākas uzklausīt dažādus pārmetumus, kā pensiju sistēmu var uzskatīt par labu, ja pensiju apmēri vairumam tik zemi. Te būtu jānošķir divas problēmas jeb divas pensionāru kategorijas — tie, kas aizgāja pensijā līdz 1996. gadam un pensiju reformas sākuma gados, un tie, kas pensionējas tagad un turpmāk, kad jau arvien lielāka nozīme ir veiktajām sociālajām iemaksām. Bet, ja iemaksas tiek veiktas no minimālās algas, tad arī pensijas apmērs būs zems! Diemžēl nodarbināto skaits, kuri sociālās iemaksas veic no minimālās algas, kopš 1996. gada ir palicis diezgan konstants, proti, ceturtā daļa strādājošo. Tad kāpēc valstij ir jāgarantē tik augsts minimālās pensijas apmērs šiem nodokļu (ne) maksātājiem?
Piekrītu, ka valstij ir jāpalīdz pirmās kategorijas pensionāriem. Un kā vienīgais sistēmas principus negraujošais elements ir piemaksu vecuma pensijai turpmāka palielināšana un pensionāru loka, kuriem būtu tiesības saņemt šīs piemaksas, pārskatīšana. Ieviešot 2006. gadā, piemaksas apmērs par katru stāža gadu līdz 1996. gadam tika noteikts 19 santīmu. Šogad no 1. jūnija piemaksa palielināsies līdz 40 santīmiem, un to varēs saņemt neatkarīgi no stāža visi pensionāri, kuriem pensija nepārsniegs 225 latus. Bet nākamajā gadā Labklājības ministrija rosina piemaksu paaugstināt līdz vienam latam par katru nostrādāto gadu. Lai tiešām palīdzētu pensionāriem, kuriem darba stāžs ir bijis līdz pensijas reformas sākumam, ir jāturpina šo piemaksu paaugstināšana, bet tās apmērs ir jānosaka politiķiem.
