Jau vairāk nekā divus gadus valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” koksni izstrādā pēc apaļkoku sortimentu metodes. Nu valsts plāno pilnībā atteikties no ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem.
Jau vairāk nekā divus gadus valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” koksni izstrādā pēc apaļkoku sortimentu metodes. Nu valsts plāno pilnībā atteikties no ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Par šāda lēmuma iespējamajām sekām saruna ar SIA “Latsin” direktoru Vari Sīpolu.
Zaudējumus necietīs
— Kādi mežizstrādes veidi pašlaik ir Latvijā?
— Pašreiz koksni mežizstrādei var iegūt četros veidos: slēdzot ilgtermiņa līgumus, izsolēs, pērkot cirsmas privātā mežā, slēdzot līgumus par apaļkoku sortimentu sagatavošanu. Pēdējo metodi izmanto jau divus gadus, un nākamajā gadā tādējādi Latvijā plānots izstrādāt 1,2 miljonus kubikmetru koksnes.
— Vai atteikšanās no ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem ietekmēs jūsu vadītā uzņēmuma darbību?
— Nedaudz. Uzskats, ka lielākie mežizstrādātāji, tajā skaitā “Latsin”, aizstāv ilgtermiņa līgumu turētājus, ir aplams. Piemēram, mūsu uzņēmumam pēc šādiem līgumiem izstrādātais koksnes apjoms ir ļoti mazs. Šogad izstrādāsim vairāk nekā 600 tūkstošu kubikmetru koksnes. No tiem ilgtermiņa platībās — nedaudz vairāk nekā 80 tūkstošu kubikmetru, tas ir, ap 15 procentu kopējā apjoma. Līdz ar to gadījumā, ja pilnībā pārtrauc ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, “Latsin” no tā zaudējumus necietīs.
Mēs nebaidāmies no konkurences, un mums nav vajadzīgi ilgtermiņa līgumi, taču nevēlamies klausīties klajus melus par vienas metodes pārākumu pār otru, kā tas notiek pašlaik. Ražošana Latvijā bieži vien ir stipri politizēta, un tas nav pareizi.
Nobīda no skatuves
— Kā veidojās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu sistēma?
— Likvidējot valsts mežrūpniecības saimniecības, mežam piesaistīja uzņēmējus, mainot saimniekošanas formu. Tieši ilgtermiņa līgumu slēgšana bija viena no šādām uzņēmēju piesaistīšanas iespējām. Nav jau tā, ka valsts radīja akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, un sākās tās uzplaukums. Valsts meža dienests bija veidots uz mežrūpniecības saimniecību pamatiem. Taču šo dienestu veikli “nobīdīja” no ekonomiskās un politiskās skatuves. Izveidoja valsts akciju sabiedrību. Nu Valsts meža dienestam sola samazināt darbinieku skaitu. Iespējams, tas kādam ir ļoti izdevīgi.
Dempinga cenas
— Kā vērtējat apaļkoksnes sortimentu metodi?
— Valsts, protams, ir valsts meža īpašniece, un saimniece dara, kā grib. Tā var izvēlēties īpašuma apsaimniekošanas metodes, taču apaļkoksnes sortimentu metodi uzņēmējiem uzspieda, neizvērtējot, vai tā valstij izdevīga vai ne.
Nauda no valsts meža pārdošanas izsolēs ieplūst valsts budžetā. Bieži vien tā nenonāk atpakaļ mežam. Apaļkoksnes sortimentu metode paredz, ka naudu, ko iegūst ar šo metodi, atdod mežam atpakaļ. Jautājums tikai, vai šos līdzekļus atdod atpakaļ pilnībā. Augstas valsts amatpersonas skaidro, ka nauda paredzēta “Latvijas valsts mežu” mērķu izpildei. Diemžēl arī šie mērķi nav pilnībā publiskoti. Nav skaidrs, kā “Latvijas valsts meži” var būt ceturtais pelnošākais uzņēmums Latvijā, ja tas neko neražo, nerada pievienoto vērtību. Atliek domāt, ka citi, kas darbojas meža nozarē, nemāk strādāt.
Ja valsts uzskata, ka apaļkoksnes metodei jābūt, tad tajā ilgstoši nevar dominēt mežizstrādes dempinga cenas. Konkursos par apaļkoksnes sortimentu izstrādāšanu uzvar uzņēmēji, kuri nosola matemātiski zemāko izstrādes cenu. Kā šādu sistēmu lai nosauc? Ne citādi, kā par mākslīgu dempinga cenu uzturēšanu! Acīmredzot valsti neinteresē, ka uzņēmēji, strādājot par dempinga cenām, nevarēs attīstīties.
Ja bankā ņem aizdevumu jauna harvestera vai forvardera iegādei, pirmajā gadā viss ir kārtībā. Taču mirklī, kad puslietotajā traktorā jāliek nauda, tās nav — uzņēmums strādājis par dempinga cenām. Ja šajā sistēmā neko nemainīs, banku pagalmi būs pilni ar lietotu mežizstrādes tehniku. Pašreizējā momentā viena kubikmetra sagatavošanas vidējā cena (uzvarot konkursā par apaļkoksnes sortimentu sagatavošanu) ir 4,30 latu. Tomēr reāli šis darba apjoms pie pašreizējām cenām izmaksā 5,50 latu, bet jau drīzumā varētu pieaugt līdz pat sešiem latiem par kubikmetru.
Nepamatots izskaidrojums
— Vai apaļkoksnes sortimentu metodes ieviešanai bija ekonomisks pamatojums?
— Mežizstrādātāji prasīja, lai atklāti parāda apaļkoksnes sortimentu metodes ekonomiskās izvērtēšanas parametrus. Tas netika izdarīts. Šai metodei pamatojuma nebija, lai tik krasi un strauji to ieviestu.
Pētot šo metodi, izlases veidā ņēma kailcirtes, kuras labākas pēc sortimentu struktūras. Tajās dominēja skujkoki. Ja raugāmies no ekonomikas viedokļa, skujkoku zāģbaļķi ir pats dārgākais sortiments, nerēķinot elektrības stabus un pirmos baļķu nogriežņus guļbūvēm. Meža īpašnieki labi zina, ka nevar par vienu cenu pārdot skujkokus, apsi, baltalksni un melnalksni. Jāņem vērā arī tas, ka skujkoku tīraudzes ir vieglāk izstrādājamas. Piemēram, melnalkšņa audzes ir mitras un grūti izstrādājamas. Turklāt melnalksnis, baltalksnis un apse Latvijas apstākļos ātrās augšanas dēļ nav kvalitatīvi, jo lietkoksnes iznākums ir neliels.
“Latvijas valsts meži” paziņoja, ka skujkoku zāģbaļķu iznākums pēc apaļkoku sortimentu metodes ir 64 procenti. Tajā pašā laikā izsolēs “Latsin” izdevies nopirkt cirsmas tikai ar 30 procentu zāģbaļķu iznākumu. Līdz ar to pat teorētiski nav iespējams sasniegt šādu izstrādes līmeni. Tāpat nav sīkāka skaidrojuma, cik pēc šīs metodes tērē administrācijas izdevumiem, un šie tēriņi ir pamatīgi.
Mums valstī diemžēl ir nepareizs uzskats, ka laba firma ir tā, kura maksā lielu ienākuma nodokli. Šis uzskats ir aplams. Eiropas valstīs prioritārais ir nevis ienākuma, bet gan sociālais nodoklis. Svarīgi, cik sociāli nodrošināti ir strādājošie. Piemēram, “Lattelekom”, “Latvenergo” ir “malači”, jo viņiem ir liels ienākuma nodokļa maksājums valstij. Taču viņi pelna uz patērētāja rēķina, un dzīves līmenis tāpēc nepalielinās. Līdzīgi “Latvijas valsts meži” ar apaļkoksnes sortimentu metodi pelna uz mežizstrādātāju rēķina.
Maldina tautu
— Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ilgtermiņa līgumplatību izstrādātājus nosauca par parazītiem.
— Katrs politiķis pēc iespējas spilgtāk vēlas palikt tautas atmiņā. Valdis Birkavs, piemēram, to paveica ar teicienu “reņģēdāji”, Vilis Krištopans ar apzīmējumu “muļķu zeme”. Mārtiņš Roze atmiņā paliks ar to, ka nosaucis mani par parazītu, jo es esmu mežizstrādes uzņēmuma vadītājs. Skumji, ka ministrs var atļauties visus iemest dubļos un ka viņam par to nav jāatbild. Kur šis politiķis bija tad, kad koksnes resursus patiešām varēja iegūt “par sviestmaizi”?
Arī preses izdevumos bieži vien nepareizi sniedz informāciju par cenām mežizstrādes tirgū. Piemēram, “Latvijas Avīzē” bija publicēta informācija, ka, strādājot ar apaļkoksnes sortimentu metodi, koksnes realizācijas cena ir 27 lati par kubikmetru. Tajā pašā laikā nav skaidrojuma, cik liela summa jāatrēķina par mežizstrādes izdevumiem, transportēšanu līdz patēriņa vietai, administrēšanu. Šos 27 latus (lietkoksnes cena — aut.) salīdzina ar vidējo meža resursu cenu Latvijā — 12 latiem par kubikmetru.
Arī Mārtiņš Roze, neizprotot sistēmu, būtībā salīdzina divas nedēļas vecu sivēnu, kurš jāizaudzē un jāpārstrādā ar 100 kilogramiem desas. Tā ir tautas maldināšana.
Jāpārdod izsolē
— Vai Latvijā mežu izcērt pārāk lielā apjomā?
— Valsts mežu noteikti neizcērt par daudz. Valstij Latvijā pieder 51 procents meža. Saeima noteikusi, ka pieļaujamais izciršanas apjoms ir 4,2 miljoni kubikmetru gadā. Aprēķini rāda, ka mežsaimniecībai kaitējums nerastos arī tad, ja gadā izcirstu 6,2 miljonus kubikmetru. Privāto mežu izcērt vairāk nekā valsts. Teorētiski saimnieciskā darbība ir tādā līmenī, kā to atļauj valsts likumdošana. Tomēr ir cilvēki, kuri izdomā, kā likumu var apiet ar līkumu.
— Kāds būtu iespējamais problēmas risinājums?
— Mūsu piedāvājums — ne tik strauji palielināt apjomus, kurus izstrādā ar apaļkoksnes sortimentu metodi. Ja ilgtermiņa līgumi beigušies, šos apjomus varētu pārdot izsolēs. Mēs esam ar mieru par tiem maksāt. Līdz ar to valsts budžetā būtu vairāk naudas.
