Lieliska ziņa ekstrēmo sporta veidu cienītājiem — aizvadītā gada izskaņā sācis darboties un pirmos braucējus uzņēma jaunais, uzlabotais Aizkraukles telpu skeitparks. Kādreizējā sporta manēžas peldbaseinā izbūvētās rampas ir aizkrauklieša Krišjāņa Kalvāna meistardarbs. Biedrības “DIY Youth” jeb “Jaunatne — dari pati!” pārstāvis ieguldījis milzu darbu un personīgos līdzekļus, lai vietējiem jauniešiem un sev radītu vietu, kur labi un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, nododoties savai sirdslietai — ekstrēmajam sportam.
Autentiskums
no manēžas “zelta laikiem”
2015. gadā Aizkraukles aktīvie jaunieši saviem spēkiem kādreizējā Aizkraukles sporta manēžā izveidoja pirmo iekštelpu skeitparku, kas pastāvēja trīs gadus. Apkuri skeitparkā nevarēja nodrošināt, arī jauniešu pieprasījums pēc iekštelpu skeitparka nebija liels, tādēļ iniciatori pieņēma lēmumu to slēgt. “Aizkrauklē atgriezos ar jaunām idejām. Skeitbords ir mana sirdslieta, hobijs, vaļasprieks un dzīvesveids. Lai man Aizkrauklē būtu ko darīt brīvajā laikā, vienojos ar manēžas īpašnieku par jauna, vērienīgāka skeitparka izbūvi kādreizējā peldbaseinā. Latvijā ir vien pieci iekštelpu skeitparki, Aizkraukle ir teicama vieta, kur attīstīt un veidot skeitparku,” stāsta Krišjānis Kalvāns. Skeitparka izbūvei līdzekļi gūti ar biedrības atbalstu, rakstot projektus, kā arī ieguldot personīgos resursus. Rampu izbūvē izmantoti arī demontētā skeitparka materiāli. Intensīvi strādājot vakaros, pēc darba, skeitparku izdevās pabeigt trijos mēnešos. Lauvas tiesu paveica Krišjānis viens. Ja kādam no draugiem bija iespēja un brīvais laiks, viņi steidza palīgā. “Rīgā man ir vēl viens skeitparks, Aizkrauklē centos radīt tam pilnīgu pretstatu. Gribēju, lai rampu konstrukcijas atšķiras un braucējiem ir dažādība. Peldbaseins ir ierobežots laukums, nācās pielāgoties telpai. Rampas ir augstākas, lai ātrums un konstrukciju attālums būtu trikiem vispiemērotākais. Telpā saglabāts tās autentiskums — sienu flīzes no laikiem, kas daudziem atgādina manēžas zelta laikus. Rampas nokrāsotas zilas, atgādinot ūdeni. Tos, kas kādreiz šeit apmeklēja peldbaseinu, pārņem atmiņas — šeit es lēcu ūdenī un peldēju. Man bija svarīgi radīt ko unikālu, saglabājot vēstures auru,” stāsta Krišjānis. Biedrības pārziņā ir peldbaseina telpas un tam piesaistītās atpūtas telpas, kuras nākotnē aizkrauklietis cer pilnveidot, radot plašākas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Pašlaik priekštelpā var spēlēt novusu.
Populārākais — skrejritenis
Krišjānis domā, ka turpmākie pāris gadi ekstrēmā sporta attīstībā Aizkrauklē ir cerīgi. To, ka sporta veids kļūst arvien populārāks un nostabilizējas jauniešu vidū, apliecina fakts, ka arī tuvākā apkaimē tiek pilnveidota infrastruktūra. Koknesē pavasarī būs jauns āra skeitparks, savukārt Jaunjelgavā šogad izveidos trasi. “Aizkrauklē ir daudz jauniešu, iekštelpu skeitparks dod iespēju sportot visu gadu. Ekstrēmie sporta veidi ir ļoti iecienīti, skeitbords iekļauts arī 2020. gada olimpisko spēļu programmā. Ekstrēmā sporta veida kultūra attīstās, noteikti būs daudz jaunu braucēju, vecie turpina iesākto. Latvijā šobrīd populārākais ekstrēmais sporta veids ir skrejritenis. Ar to visvieglāk sākt. Tas nav slikti, jaunietis gūst pamatiemaņas un vēlāk vieglāk pāriet uz citu braucamo.”
Aizkraukles skeitparka atklāšanas sacensībās “Aizkraukles ekstrēmais kauss” piedalījās 58 pašmāju sportisti un ekstrēmo sporta veidu cienītāji no Rīgas, Madonas, Ozolniekiem, Ventspils, Cesvaines un Ogres. Sacensībās bija pārstāvēti četri sporta veidi — skūteris, inline skrituļslidas, skeitbords un BMX. Aizkrauklietis Kristers Kraševskis izcīnīja uzvaru inline amatieru disciplīnā.
Šobrīd Krišjāņa plānos ir uzturēt skeitparku līmenī, nākotnē varētu organizēt arī cita veida pasākumus. Papildtelpās ar laiku varētu piedāvāt galda tenisu, šautriņu mešanu un citas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Neieslīgstot detaļās — Krišjānis cer attīstīt vietu, kur labi un kvalitatīvi pavadīt laiku. Šobrīd galvenais, lai nosegtos skeitparka uzturēšanās izmaksas, tās veido telpu īre, elektrība un apkure. Šobrīd jaunieši cenšas ierīkot centralizēto apkuri.
Pirms pāris gadiem demontēja nolietoto āra skeitparku un Aizkraukles pašvaldība sagatavojusi projektu par trases izbūvi pilsētā. “Pasaulē ekstrēmais sporta veids ir ļoti atbalstīts, pārbūvējot pilsētvidi, to pielāgo skeitbordistu vajadzībām. Latvijā viens piemērs ir Nacionālā bibliotēka, pie kuras ierīkotas konstrukcijas, pa kurām var braukt. Šobrīd Aizkraukles pilsētvidē skeitbordistiem un citiem ekstrēmo sporta veidu cienītājiem ir maz iespēju izpausties. Turpināšu strādāt ekstrēmo sporta veidu izaugsmē,” stāsta Krišjānis.
Krišjāņa Kalvāna ieceres atbalstījusi Aizkraukles novada domes pašvaldība, atklāšanas pasākumam piešķirot finansējumu. Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, priecājas par aizkrauklieša uzņēmību un vēlmi darīt. “Labi, ka bijusī sporta manēža tiek jēgpilni izmantota. Ekstrēmo sporta veidu piekritēji ir iepriecināti, jo āra projekts mums kavējas. Gribētos, lai iekštelpu skeitparkam ir ilgs mūžs, galvenais, lai tiek domāts par drošību. Par organizatoriem un viņu iecerēm šaubu nav, drošības jautājums galvenokārt aktuāls jauniešu vecākiem. Atbalstīsim Krišjāņa turpmākos uzņēmējdarbības plānus. Viņš ir viens no tiem, kas metas riskantā jomā un mēģina darīt. Mums viņš ir jāsaprot un jāatbalsta, kā vien varam.” ◆
