Aizkrauklietei Dainai kopš Ziemassvētkiem mājās ir jauns iemītnieks — jūrascūka Peksis. Dēliņam teikts, ka to atnesa Ziemassvētku vecītis, bet “Staburagam” sieviete atklāja, ka dzīvnieks pirkts zooveikalā Rīgā.
Aizkrauklietei Dainai kopš Ziemassvētkiem mājās ir jauns iemītnieks — jūrascūka Peksis. Dēliņam teikts, ka to atnesa Ziemassvētku vecītis, bet “Staburagam” sieviete atklāja, ka dzīvnieks pirkts zooveikalā Rīgā.
Daina stāsta: “Jau kādu laiku vēlējāmies iegādāties mājdzīvnieku. Uzskatu, ka suns pilsētas dzīvoklī — tā ir dzīvnieka mocīšana. Abi ar vīru strādājam, tāpēc nav laika suni regulāri vest ārā, bet dēls šim pienākumam vēl ir par mazu. Kaķi man ne visai patīk, tāpēc domājām par ko citu.”
Maigs un sabiedrisks
Aizkraukliete piebilst, ka gribējies tādu dzīvnieciņu, kuru var paņemt rokās un samīļot, tāpēc zivtiņas un putni uzreiz neieinteresēja. Putni arī rada lielu troksni un netīrību. Zooveikalā pārdevēja piedāvāja kāmjus, taču viņiem ir ļoti īss mūžs, un Daina baidījās ņemt rokā tādu mazu, trauslu būtni. Peles un žurkas viņai arī diezko nepatika, tāpēc beigās izvēlējās jūrascūku.
No visiem grauzējiem jūrascūka esot maigākais mājdzīvnieks, kuram patīk cilvēku sabiedrība. Viņš nerada troksni un netīrību, ir miermīlīgs, nekož un neskrāpē. Tāpēc gan pieaugušie, gan bērni var droši ņemt dzīvnieku rokās un samīļot. Jūrascūka dzīvo aptuveni sešus gadus.
Sukās ar zobubirsti
Daina izvēlējās vīriešu dzimtas pārstāvi, kuram dots vārds Peksis. Tā ir Abesīnijas šķirnes jūrascūka, kurai ir īsa dzeltenbrūna spalva, kas vietām veido tādas kā rozetes. Speciālisti iesaka cūciņas apspalvojumu šad tad izsukāt ar zobubirsti, bet Daina to vēl nav darījusi.
Aizkraukliete stāsta:
— Dzīvnieciņš nemaksā dārgi — 6—7 latus, taču kopā ar visu iedzīvi pirkums izmaksāja ap 25 latiem. Iegādājāmies mūsu cūcim būrīti, pītu namiņu, barotavu. Pakaišiem izmantojam speciālas granulas, barošanai nopirkām īpašu pārtiku grauzējiem. Dodam arī burkānus, kāpostus, ābolus, Peksim ļoti garšo gurķi.
Vasarā “jāpļauj siens”
Tā kā šāds mājdzīvnieks mūsmājās ir pirmo reizi, lasām speciālo literatūru par viņa kopšanu, konsultējamies ar cilvēkiem, kuriem jūrascūkas ir jau ilgāku laiku. Izrādās, Peksim katru dienu jādod siens. Domājām, kur mēs, pilsētnieki, ziemā dabūsim sienu. Nav problēmu — arī to var iegādāties zoopreču veikalā.
Izlasījām, ka jūrascūka ir lēnīgs dzīvnieks, kurš daudz neskraida. Izlaidām savējo pastaigā pa istabu. Peksis lēca kā zaķis. Paskrēja zem eglītes un sēdēja. Ilgi nevarējām dabūt atpakaļ būrī. Kādu vakaru saklausīju tādus dīvainus būkšķus. Skatos, Peksis atklājis sev jautru rotaļu — uzraušas uz pītās mājiņas jumta un lec lejā.