Apsārtusi pēdu āda, pirkstu starpās, dedzinoša nieze, sabiezējuši, dzeltenīgi kāju nagi — pazīmes, kas liecina, ka, visticamāk, uzliesmojusi sēnīšu infekcija. Dermatoloģe Aija Bičevska norāda, ka pēdējos gados tas notiek aizvien biežāk un infekcijas uzliesmojumu iemesls ir arī globālā sasilšana, jo sēnītēm nav nekā labāka par siltu un mitru vidi. Vēl tām patīk, ja cilvēks pastiprināti svīst, lieto daudz saldumu un antibiotiku, jo to pamatā ir penicilīna sēnīšu izvilkums, kā arī nēsā slēgtus, gumijotus apavus.
“Ļoti bieži sēnīte ir tikai pirkstu starpā, kur āda kļūst sārta un mitra. Parādās plaisas un liela nieze. Ilgu laiku tā var būt tikai vienai kājai,” raksturo dermatoloģe. Viņa piebilst, ja pēdas kārtīgi kopj, neļauj tām sasvīst un lieto attiecīgus medikamentus, no šīs infekcijas var diezgan ātri atbrīvoties.
Grūtāk klājas, ja sēnīte ieperinājusies nagos. “Visbiežāk tiek skarti pirmie un piektie kāju pirkstu nagi. Tiem no augšas uz dzeltenīgu sāk mainīties krāsa. Nags paliek biezāks, sāk drupt, smakot. Ļoti ilgi neārstētas nagu sēnītes pāriet uz pēdām. Sākas nieze, lobīšanās, parādās sārtums, plaisas, pūslīši. Daži perēkļi var pāriet uz apakšstilbiem un pat rokām,” brīdina A. Bičevska, norādot, ka ārstēšana ir ilga. Kājas nags ataug sešos līdz deviņos mēnešos, bet veselības atgūšanai nepieciešami vismaz trīs mēneši. Nevajag uzķerties reklāmas trikiem, kas sola atveseļošanos dažu nedēļu laikā, bet savlaicīgi vērsties pie ārsta. “Ir slimības, kas ļoti atgādina sēnīti, piemēram, zvīņu ēde. Tāpēc jāveic analīzes, lai precīzi noteiktu to veidu un sāktu ārstēšanu,” teic dermatoloģe.
Profilakses nolūkā ieteicams neaut svešus apavus, nēsāt kokvilnas zeķes, tās bieži mainot, un ievērot personīgo higiēnu. Nagus var kopt, piemēram, ar ābolu etiķi, jo sēnītēm nepatīk skāba vide. Savukārt apavos, lai tos dezinficētu, ieteicams ievietot ar hlorofila vai formalīna šķīdumu samitrinātas avīzes — iesaka A. Bičevska.
