Izsludināts iepirkums ceļa Augšlīgatne—Skrīveri pārbūvei 10 kilometru garā posmā, un saskaņā ar projektu tiks remontēts posms no pagrieziena uz tā saucamo Maskavas šoseju līdz Skrīveru centram. Skrīveriešiem liekas neloģiski, ka līdz puspagastam vedīs jauns, saremontēts ceļš, bet tālāk būs jākratās pa veco asfaltu. Viņi jautā — kāpēc pārbūves projektā nav iekļauti arī ceļa pēdējie divi kilometri?
Trīs slikti tilti
Ceļš Augšlīgatne—Skrīveri ir valsts nozīmes ceļš, kas ved cauri Skrīveru pagastam, un ciema teritorijā tā ir Daugavas iela. Saskaņā ar projektu remonts plānots līdz Daugavas ielas krustojumam ar Purapuķes ielu.
Pēdējie divi kilometri — no šī krustojuma līdz pat izbrauktuvei uz Rīgas—Daugavpils šoseju pie Klidziņas — ir sliktā kārtībā esošs ceļa posms, kur ir trīs tilti, tajā skaitā tilts pār Maizīti, kuram nesen nogāzās apmale ar visām margām. Arī pārējie divi tilti ir sliktā kārtībā. Neilgi pēc tam, kad tiltam pār Maizīti nogāzās apmale, “Staburags” apskatīja arī pārējos divus tiltus un novēroja, ka vēl vienam tiltam izrūsējuši metāla stiprinājumi, betons apmalēs izdrupis un vietām pat izveidojušies caurumi vai iegruvumi. Taču šo posmu tuvākajā laikā pārbūvēt nav paredzēts.
Remontē vissliktākos posmus
Skrīveru novada pašvaldības izpilddirektors Ansis Martinsons atklāj, ka Skrīveru novada domē notikušas vairākas tikšanās ar ceļa pārbūves projektētājiem, kad viņi iesniedza domē saskaņošanai, ierosinā-
jumu un iebildumu izteikšanai autoceļa pārbūves būvprojekta starpziņojumu. “Bija vairāki jautājumi, kas mums ir ļoti būtiski — gājēju pārejas, autobusu pieturas, gājēju celiņi, stāvlaukumi, nobrauktuves un citas tehniskas lietas. Skatījām un saskaņojām. Tad arī atklājās, ka šie pēdējie divi kilometri palikuši ārpus projekta, par ko mēs uzdevām jautājumus,” stāsta A. Martinsons. Saņemtā mutiskā atbilde neiepriecināja — skrīveriešiem esot jābūt priecīgiem, ka pārbūve plānota līdz krustojumam ar Purapuķes ielu, jo sākotnējā variantā tā bijusi plānota tikai līdz dzelzceļam. Esot neoficiāla informācija, ka “Latvijas Valsts ceļu” Aizkraukles nodaļas speciālistiem izdevies panākt šo pārbūvi vismaz līdz krustojumam ar Purapuķes ielu.
Uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) atbilde uz jautājumu, kāpēc pārbūves projektā nevarēja iekļaut visu ceļa posmu, ir lakoniska: “Autoceļu sakārtošana tiek plānota ar esošo finansējumu, vispirms pārbūvējot vissliktākajā kārtībā esošos posmus. Diemžēl pēdējo vairāk kā 20 gadu laikā valsts autoceļu tīklam tiek piešķirts nepietiekams finansējums, tāpēc remontdarbi tiek plānoti prioritārā kārtībā, izvērtējot satiksmes intensitāti un posmu tehnisko kārtību. Plānojot programmu nākošajam plānošanas periodam, tiks izvērtētas iespējas paredzēt arī P32 posma 71,27. km — A6 sakārtošanu.”
Gājēju celiņu būs vairāk
Skrīverieši gan apgalvo, ka pēc tā sauktās Maskavas šosejas izbūves satiksmes intensitāte cauri ciematam pa Daugavas ielu ir krietni palielinājusies. Īpaši kravas automašīnu plūsma, kas no jaunā autoceļa Tīnūži—Koknese izbrauc uz šoseju Rīga—Daugavpils. Tāpēc viņus satrauc arī satiksmes drošība, par ko rakstīts gan vietējai pašvaldībai, gan uzņēmumam “Latvijas Valsts ceļi”.
Kāds tad būs skrīveriešu ieguvums no ceļa pārbūves? “Aktīvi strādājām ar projektētājiem, mēģinājām vienoties arī par savām vēlmēm. Kaut kur izdevās rast kompromisu, kaut kur nē,” saka izpilddirektors. Diemžēl par gājēju pāreju pie uzņēmuma “Skrīveru sal-
dumi” vienoties neizdevās, jo pašreizējā satiksmes intensitāte nav tik liela, lai tur tādu ierīkotu. Nebūs gājēju pārejas pie veikaliem ciemata centrā. Arī par jauna automašīnu stāvlaukuma izbūvi neizdevās vienoties. Ceļa pārbūves laikā tiks pārceltas autobusu pieturas pie muzeja un novada domes, jo to izvietojums neatbilst satiksmes drošības noteikumiem. Virzienā uz Aizkraukli tā būs tuvāk domei, bet virzienā uz centru — tuvāk parkam.
“Labā ziņa ir tā, ka pēc pārbūves būs vairāk gājēju celiņu. Tagad no domes līdz Tilta ielai tas ir tikai vienā ielas pusē, paredzēts, ka būs abās pusēs. Vietām, kur tas iespējams, tiks izbūvēti jauni. Tiks sakārtotas arī visas nobrauktuves uz īpašumiem. Apspriešanas laikā atklājās arī tādas nobrauktuves, kuras faktiski ir, bet “Latvijas Valsts ceļi” tās nebija reģistrējuši. Tagad tas tiks sakārtots. Tiks sakārtots arī ielu apgaismojums, īpaši vietās, kur paredzētas gājēju pārejas,” ieguvumus uzskaita A. Martinsons.
Iepirkuma dokumentācija liecina, ka šo desmit kilometru garā posma pārbūves izmaksas ir aptuveni 7,4 miljoni eiro. LVC pārstāvji, jautāti, kad pārbūves darbi varētu sākties, informē, ka valsts reģionālā autoceļa P32 Augšlīgatne—Skrīveri posma P80—Skrīveri 61,27. — 71,27. km projekta iesniegums iesniegts Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā izvērtēšanai un finansējuma apstiprināšanai. ◆
