Pedagoģijas zinātņu maģistre, Latvijas Universitātes doktorande, speciālā pedagoģe Dagmāra Isajeva, izlasījusi 28. jūnija “Staburagā” publicēto rakstu “Vai tiešām deportācija uz krievu skolu?”, vēlējās izteikt savu viedokli.
Pedagoģijas zinātņu maģistre, Latvijas Universitātes doktorande, speciālā pedagoģe Dagmāra Isajeva, izlasījusi 28. jūnija “Staburagā” publicēto rakstu “Vai tiešām deportācija uz krievu skolu?”, vēlējās izteikt savu viedokli.
“Nesaprotu, par ko ir strīds? Pavasarī, uzzinot par ieceri Aizkraukles 1. vidusskolā veidot korekcijas klasi, atbalstīju to, bet nu lasu, ka pret šo ieceri aktīvi iebilst gan daži pedagogi, gan bērnu vecāki. Uzskatu, ka satraukuma pamatā ir nezināšana un nespēja pieņemt pārmaiņas, taču jāatceras, ka pedagoģijai nav nekā kopīga ar nacionālo piederību. Ir bērni, kuri veselības problēmu dēļ nespēj izpildīt ģimnāzijas līmeņa prasības. Vai tāpēc viņiem jādodas mācīties tālu projām no mājām vai jāklīst pa ielām?” jautā Dagmāra Isajeva.
Vecākiem ir tiesības izvēlēties skolu savam bērnam, un svarīgi, lai šī mācību iestāde būtu pēc iespējas tuvāk mājām. Tāpēc katrai skolai jābūt atvērtai visiem bērniem, lai kādi viņi būtu. Isajevas kundze uzsver, ka Eiropas Savienības, kurā esam jau gadu, darbības pamatprincipi ietekmē visas dzīves sfēras, arī pedagoģiju. Tās vadošās nostādnes iestrādātas arī Latvijas izglītības likumos un izsakāmas trijos vārdos: apvienotā izglītība, skola visiem un integrācija.
Latvijā dažādās vietās šis process notiek atšķirīgi, tas sācies arī Aizkraukles rajonā. Septiņās vispārizglītojošajās skolās darbojas licencētas speciālās izglītības programmas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šajās mācību iestādēs lieliski kopā dzīvo un mācās spēju ziņā atšķirīgi bērni. Trijās skolās veiksmīgi darbojas līdzīgas korekcijas klases, kādu grib veidot Aizkraukles 1. vidusskolā.
Dagmāra Isajeva domā, ka satraukumu rada nosaukums “korekcijas klase”, kas daudziem nav saprotams: “Mēdz būt dažādas korekcijas klases: bērniem ar uzvedības, veselības, akadēmisko zināšanu traucējumiem, psihoneiroloģiskajām saslimšanām. Šādā klasē nemācīsies bērni, kuriem ir tikai slikta uzvedība vai viņi pārkāpuši likumu. Korekcijas klasēs mācās bērni, kuri saņēmuši rajona vai valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un ieteikumu. Tie ir bērni, kuriem nepieciešama īpaša uzmanība, rūpes un individuāla pieeja.”
Arvien vairāk bērnu ar īpašām vajadzībām mācās parastās skolā, tāda ir pasaules pieredze. Tikai smagākajos gadījumos vecākiem iesaka bērnu ievietot speciālajās skolās. Piemēram, Kokneses speciālās internātskolas—attīstības centra speciālisti jau piecus gadus, apmeklējot skolas un konsultējot skolotājus, palīdz vispārizglītojošo skolu pedagogiem, kuru klasēs ir bērni ar īpašām vajadzībām. Speciālisti gatavi sadarboties arī ar skolotājiem, bērniem un vecākiem korekcijas klasē Aizkraukles 1. vidusskolā.
Iebildumu pret korekcijas klasi iemesls varētu būt arī papildu izglītība, kas pedagogiem nepieciešama, strādājot šādā klasē, pie tam par apmācību jāmaksā. “Skolai, skolotājiem un arī vecākiem jābūt gataviem mainīties, jāmīl bērni un darbs, ko dara, ar cieņu jāizturas pret cilvēkiem, kuri ir mums līdzās, tad darbs veiksies un nebūs jāstrīdas par šādām lietām,” saka Dagmāra Isajeva.
