Gandrīz katrā mācību iestādē strādā pedagogu ģimenes. Siliņu ģimene no Pļaviņām ir skolotāji jau trešajā paaudzē.
Gandrīz katrā mācību iestādē strādā pedagogu ģimenes. Siliņu ģimene no Pļaviņām ir skolotāji jau trešajā paaudzē.
M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā Vaira Siliņa māca bioloģiju, bet vīrs Māris — ķīmiju. Viņu meita Evita ir bioloģijas un veselības mācības skolotāja. Savukārt Vairas mammīte Ārija 49 gadus nostrādājusi Sēlpils pamatskolā par sākumskolas skolotāju.
Kopā ar Lembergu
Pļaviņas Vairai un Mārim nav dzimtā puse, bet te bijis lemts strādāt un veidot savas mājas.
Vaira nāk no Sēlpils un beigusi Jēkabpils 1. vidusskolu. Viņa mācījās vienā klasē ar tagadējo Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Klasesbiedriem jau tolaik bijis skaidrs, ka viņš būs vai nu universālveikala direktors vai arī partijas sekretārs — mērķtiecības jaunietim netrūcis. Par sevi Vaira gan bija pārliecināta, ka būs skolotāja, bet bioloģija nebija mērķtiecīga izvēle.
Māris beidzis Smiltenes vidusskolu. Tolaik tā bijusi vislabākā skola ar ķīmijas novirzienu visā Latvijā.
— Sākumā ar ķīmiju gāja grūti, bet vēlāk tā lieta aizgāja. Man bija lielisks skolotājs — Ilmārs Nātra. Biju viņa mīlulis. Viņš jokojoties teica, ja pašam nebūtu trīs dēlu, nozagtu mani vecākiem. Ķīmija aizrāva visus. Līdz ar to par profesijas izvēli nebija šaubu. Skolotājs gribēja, lai studēju medicīnu, tomēr izvēlējos pedagoģiju, — atceras Māris Siliņš.
Četri laureāti
Abi skolotāji studēja Daugavpils pedagoģiskajā institūtā, tur arī iepazinās. Vaira stāsta, ka piektkursnieks Māris nācis pirmā kursa meitenes noskatīt. Pēc augstskolas beigšanas vispirms vīrs sāka strādāt Pļaviņu vidusskolā, vēlāk viņam pievienojās arī sieva. Tagad Mārim te aizritējis jau 30 darba gadu. Šajā laikā ķīmiju patiesi iemīlējuši daudzi viņa skolēni, kuri guvuši lieliskus panākumus dažāda mēroga olimpiādēs un konkursos. Par lielāko gandarījumu skolotājs min reizi, kad četri viņa audzēkņi vienlaikus bija laureāti valsts ķīmijas olimpiādē. Skolotājs divas reizes saņēma “Grindex” prēmiju par labu skolēnu sagatavošanu ķīmijas studijām augstskolai.
— Daudz spējīgu skolēnu šajos gados bijis. Dažkārt žēl, ka viņi beidz skolu. Arī tagad ir talantīgi bērni, kuri gūst ļoti labus rezultātus olimpiādēs un studē ķīmiju. Daudzi no viņiem strādā medicīnā, ir arī skolotāji. Neviens mans bijušais audzēknis gan nav atgriezies strādāt kādā Aizkraukles rajona skolā. Šobrīd ķīmiķi valstī ir ļoti pieprasīti, un viņi var studēt budžeta grupā, — stāsta skolotājs.
Ķīmijā vairāk zēni guvuši ievērojamus panākumus. Savukārt, ja meitene uzvar valsts olimpiādē, viņu kronē par “Ķīmijas zelteni”. Šo godu 1997. gadā izpelnījās skolotāja audzēkne Daina Avotiņa.
Nauda sadeg
Mārim Siliņam gan šķiet, ka šodienas jauniešiem vairs nav tās aizrautības, kāda bija agrāk. Kādus tik eksperimentus savulaik kopā ar skolēniem veikuši! Pats bijis neprātīgs entuziasts. Ar smaidu viņš atceras — laboratorijas dūmos vien dzīvojis, tagad brīnās, kā skolu nav “uzlaidis gaisā”. Par pirmajiem darba gadiem daudz interesanta ko atcerēties.
— Bija man viens spējīgs skolēns, kuram patika eksperimentēt. Viņš man iedeva kādu paša sintezētu vielu un teica, ka tā sprāgs, ja uzsitīšu, lai vēlāk izmēģinu. Es par to vielu aizmirsu un ieliku kabatā. Pēc tam nejauši uzspiedu ar atslēgām. Tāds blīkšķis bija, bet man kabatā caurums! Reiz pārnācu mājās un konstatēju, ka man portfelī ielikti divi ķieģeļi. Ļoti smējos. Līdz pat šai dienai nezinu, kurš to izdarīja, jo neviens tā arī neatzinās, — stāsta Māris Siliņš.
— Viņa ķīmijas vakari vienmēr bija ar pārsteigumiem. Reiz atbrauca ievērojami viesi, un Māris ar skolēniem demonstrēja eksperimentus. Viņš prasīja, vai kāds grib redzēt, kā dedzina naudu? Princips šim priekšnesumam bija, ka naudaszīmi iemērc speciālā šķīdumā, aizdedzina, bet tā nesadeg. Skolēns, kurš veica eksperimentu, to kārtīgi neizdarīja, un kāda viesa dotais desmitnieks sadega, — vīra stāstīto papildina sieva.
Skola lepojas
Vaira piebilst, ka viņu skolēni nav īpaši “iesvētījuši”. Bioloģija esot mierīgāka, un tā joprojām saista bērnus un jauniešus Pļaviņās. Daudzi apmeklē bioloģijas pulciņu, lai gan nedomā nākotni saistīt ar šo zinātni. Arī olimpiādēs parādīti labi rezultāti.
— Prieks par Gaidi Grandānu, kuram ir tik izcili panākumi. Tas ir fantastiski, ko viņš sasniedzis, un skola ar to lepojas. Mans darbs ar viņu ir parādīt, kā zināšanas un apkopoto darbu noformēt un uzrakstīt, lai tas atbilstu prasībām. Lielāko daļu viņš veic pats. Tagad skolēni izstrādā zinātniskos darbus. Paši atzīst, ka augstskolā ir vieglāk rakstīt kursadarbus un vēlāk meklē arī vidusskolā paveikto, — saka Vaira Siliņa.
Pārspēj senioru
Arī skolotāju Siliņu meita Evita tagad ir skolotāja. Vaira teic, ka bērns jau neko citu nav redzējis, kā tikai ar šo profesiju saistīto ikdienu. Evita atzīst, ka viņai skolotājas darbs patīk, nespētu iedomāties sevi strādājam ko citu. Toties Siliņu dēls Didzis ir pārliecināts ķīmiķis. Viņš strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un piedalās zāļu ražošanā.
Vecāki atzīst, ka nebija laika sekot savu bērnu mācībām. Tās gan viņiem nesagādāja grūtības. Tēvs ar dēlu gan risinājuši ķīmijas uzdevumus. Šajā jomā vienu brīdi juniors bijis pat pārāks par senioru.
Ķīmija pret bioloģiju
Skolotāja darbu nekad nevar izmērīt konkrētās stundās. Viņi uzskata, ka lielākais darbs sākas mājās, kad jālabo burtnīcas un ieskaites. Vaira apgalvo, ka mācoties nenest darbu mājās. Kopš viņa ir arī direktora vietniece izglītības jomā, laika esot vēl mazāk.
Grūti iedomāties, ka tik daudz skolotāju kā Siliņu ģimenē arī mājās nerunātu par darbu. Vaira smejas, ka viskarstākie ir “profesionālie” strīdi — vīrs cenšas pierādīt kādu hipotēzes pareizību no ķīmijas, bet viņa — no bioloģijas viedokļa. Tomēr abiem ir ar mācību darbu nesaistītas aizraušanās. Mārim patīk televīzijā skatīties prāta spēles. Viņš smaida, ka, gultā sēžot, zina atbildes gandrīz uz visiem jautājumiem. Aizrauj arī sporta pārraides. Savukārt Vairas vaļasprieks ir sēņošana un puķkopība.
— Uz balkona katru gadu stādu dažādas puķes. Dažkārt gan dusmojos. Šķiet, ka es, bioloģe, par stādu augšanas procesu zinu visu. Varu puķīti pienācīgi aprūpēt, bet tā kā nezied, tā nezied. Savukārt citam cilvēkam, kuram nav atbilstošu zināšanu, augi ir visā krāšņumā, — saka skolotāja.
***
Vaira Siliņa atzīst, ka, izvērtējot šos darba gadus, viņi ir strādājuši labā skolā. Kolēģi ir atsaucīgi, un tas palīdz ikdienā. Ik gadu Skolotāju diena viņiem ir svētki. Siliņu ģimenē tie ir dubulti, jo jaunākajam mazdēliņam Kristam vakar, 1. oktobrī, svinēta gada jubileja. Otrs mazdēliņš Valts ir gandrīz četrus gadus vecs.
