Pagājušajā nedēļā mūsu izturību turpināja pārbaudīt karstais laiks un tropiskās naktis, kam, kā to jau varēja nojaust, pa pēdām steidza negaiss, daudzviet Latvijā atstājot īstu postažu.
Aizvadīti gada otrie skaistākie svētki — Jāņi. Šoreiz atšķirībā no citiem gadiem savu saulgriežu ugunskuru iededzu domās, vispirms priecīgus šos svētkus vēlot savai vecākajai meitai Līgai un pārējiem gaviļniekiem, kas manā dzīvē bijuši un joprojām ir nozīmīgi. Lai cik savādi tas būtu, taču maniem skaistākajiem Līgosvētkiem ir pagātnes pieskaņa, tie tika svinēti laikā, kad bija liegti. Sanācām kopā divu kaimiņmāju ļaudis, kalna galā iededzām ugunskuru. Toreiz Jāņu cienastā bija siers, alus, pīrāgi. No vecākās paaudzes sievām varēja iemācīties līgodziesmas. Daža, gluži kā no pūralādes rokdarbus velkot ārā, tās dziedāja vienu pēc otras. Arī nerātnās. Kad nu šķita, ka pie sava ugunskura līgots gana, devāmies uz citām mājām. Atceros, reiz mūs vienā tomēr neielaida.
Vai tas būtu iespējams arī mūsdienās? Varbūt. Viss atkarīgs no cilvēka. Gan pandēmijas, gan citu faktoru dēļ katrs esam ierāvušies savā burbulī, kļuvuši kūtri. Un labi ir tā, kā ir.
Jāņos allaž skatos “Skroderdienas Silmačos” gan televīzijā, gan arī kādu pašdarbnieku iestudējumu. Pirms 120 gadiem Rūdolfa Blaumaņa sarakstītā luga skatītājus piesaista arī mūsdienās. Nezinu, kas tas ir par fenomenu, ar ko šie “sadzīves skati ar dziedāšanu sešās bildēs”, kā pats autors pieticīgi izteicies, gadu no gada skatītāju pievelk. Toreiz kritiķi šo Blaumaņa darbu nemaz tik augstu nevērtēja. Tēlus, piemēram, Aleksi, uzskatīja par pārāk nereāliem, sižetu par pārāk saskaldītu un pārpilnu trokšņainiem skatiem. Taču “Skroderdienas” ir visvairāk spēlētā luga latviešu teātra vēsturē, tā ir nemirstīga Jāņu laika klasika. Lai arī tajā netrūkst jautru izdarību, kas liek pasmieties, tā tomēr rosina uz pārdomām, kaut vai to, ka labāk rūgta patiesība nekā saldi meli, galvenās pamatvērtības, uz kā balstās turpmākā dzīve.
Kā lasāms interneta ziņās, šajās garajās Jāņu brīvdienās operatīvajiem dienestiem darba netrūka. Ar skumjām jālasa ziņas par bojāgājušajiem ūdenstilpēs. Pieķerti gan dzērājšoferi, gan vadītāji narkotisko vielu reibumā, dažiem brauciens izrādījās liktenīgs. Laiks iet, bet diemžēl mūsu braukšanas kultūra nemainās. Šoreiz nerunāšu par situāciju uz lielajām šosejām, bet tuvākajā apkārtnē. Ne reizi vien nodomāju, ka novērošanas kameras derētu arī HES tunelī. Vai tiešām grūti tikai pārsimt metru nobraukt ar mazāku ātrumu? Ik pa laikam uzrodas tādi, kas tajā ierobežotajā vidē apdzen ne tikai vienu, pat divus trīs braucamos.
Komentāros izskan dažādi viedokļi, kas jādara, lai situācija uz ceļiem uzlabotos. Domāju, ka nepalīdzēs ne lieks radars, ne papildu ceļu policijas ekipāža, kamēr katrs, kurš sēžas pie stūres, neapzināsies, ka atbildīgs ne tikai par sevi un saviem pasažieriem, bet arī par tiem, kas brauc priekšā un aizmugurē.
Sašutuma vētru interneta vidē radījis skandalozais Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Deputāts savos sociālajos tīklos ievietoja paziņojumu, kurā pauž neapmierinātību ar valstī esošajiem Covid-19 ierobežojumiem. Cenšoties izcelt savas sajūtas, Gobzems pie paziņojuma ir ielicis arī fotogrāfiju, kurā redzams, ka viņš pie sava apģērba ir pielicis klāt dzeltenu sešstaru zvaigzni. Kā zināms, šādas zvaigznes Otrā pasaules kara laikā nacisti ebrejiem pie apģērba lika pielikt dzeltenu sešstaru zvaigzni. Vai tā ir parlamentārieša cienīga rīcība? Uz to asi reaģējis žurnālists Kārlis Streips. “Kovids” tiešām nogurdinājis visus, bet vai tas ir salīdzināms ar holokaustu, kad neviens ar Dāvida zvaigzni staigājošais nezināja, kas ar viņu notiks jau nākamajā sekundē.
Covid-19, kas pasaulē plosās jau no 2019. gada beigām, ietekmējis visas jomas, ierobežojumi apnikuši un dažkārt neizprotami, spēkā stājas atvieglojumi, taču arī tie rada neizpratni. Piemēram, kultūras pasākumos noteikts apmeklētāju limits 500 ārtelpās un 300 telpās, privātos pasākumos atļauts piedalīties 20 cilvēkiem. Kāzās var piedalīties 10 telpā un 20 ārā, bet, ja kāzinieki vakcinēti, izslimojuši vai testēti, var būt kaut vai 500 ārtelpās un 300 telpās. Tātad kāzas līdzvērtīgas kultūras pasākumam, bet bēres nē? Tur joprojām spēkā noteikums, ka bēru ceremoniju norisē var piedalīties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot noteiktu dalībnieku skaitu — līdz 10 cilvēkiem iekštelpās un līdz 20 cilvēkiem ārā. Bēriniekiem nav noteikti atsevišķi atvieglojumi, tāpēc jāievēro vispārīgie epidemioloģiskie nosacījumi, kas attiecas uz visu sabiedrību. Tātad tam vienam vai diviem, ja ieradīsies 21 vai 22 bērinieki, no nelaiķa atvadīties nebūs lemts vai būs jāgaida aiz kapu vārtiem.
No 1. jūlija pilnīgi visām precēm, kas tiks iegādātas ārpus Eiropas Savienības, tajā skaitā interneta veikalos, tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Lai persona saņemtu sūtījumu, preces būs jādeklarē muitā. Jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz visu pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem, principā uz katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no draugiem vai radiem, kuri dzīvo ārpus ES. Ieviešot šos nosacījumus, ES vēlas pasargāt savu tirgu no lētajām Ķīnas precēm, tā kā tās tiek ievestas milzīgos apjomos un rada negodīgu konkurenci Eiropas tirgotājiem.
No vienas puses, apsveicami, ka ES gādā par saviem pilsoņiem, no otras puses, vai tiešām būtu jāmaksā nodoklis, ja mazdēls, piemēram, no Anglijas, savai vecmāmiņai svētkos atsūta kādu saldumu paciņu? Arī es esmu pasūtījusi preces no tā paša “Aliexpress”, un ir gadījies gan priecāties par tām, gan arī tajās vilties. Tomēr ne vienmēr dārgākais ir labākais un kvalitatīvākais. Dažkārt par pāris centiem pirktā lieta nokalpo ilgāk nekā tāda pati par dažiem eiro iegādātā. Cerams, ka tas liks sarosīties arī vietējiem ražotājiem un par savu preci prasīt adekvātu cenu.
Vēl tikai dažas dienas, un kārtējo reizi tiks pārzīmēta Latvijas karte, kas nedaudz līdzināsies tai, kad valstī bija 26 rajoni. Saskaņā ar administratīvi teritoriālo reformu esošo 119 vietā sāks darboties 43 vietvaras. 1. jūlijā darbu sāks jauno novadu domes, arī Aizkraukles ar 19 jaunievēlētajiem deputātiem. Atliek cerēt, ka domnieki būs motivēti produktīvam darbam iedzīvotāju labā un tiks uzklausīti un sadzirdēti gan ap centru dzīvojošie, gan arī tālāk no tā.
Garās Jāņu brīvdienas aizvadītas, sācies jauns darba cēliens. Prognozes liecina, ka vasara turpinās. Lai izdodas to izbaudīt!
